"Saskaņa" skaidro, kādēļ nolēmusi nepiedalīties Saeimas balsojumā par Krievijas atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti (29)

Lūgts paskaidrot, kāpēc "Saskaņa" apņēmusies nepiedalīties Saeimas balsojumā par Krievijas atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti, viņš uzsvēra, ka tam ir vairāki iemesli, tomēr politiskais spēks jau iepriekš ir pārliecinoši nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Raķešu triecieni pa civilajiem objektiem, pret mierīgajiem iedzīvotājiem pastrādātās zvērības ir kara noziegumi, par kuriem sodāmi gan konkrēti izpildītāji, gan pavēļu devēji, gan tie, kuri šos noziegumus attaisno, tomēr sankcijas, kuras ASV jau piemēro pret Krieviju, faktiski jau pārsniedz tās, kuras piemēro pret valstīm [terorismu atbalstošo valstu] sarakstā, kurā iekļautas četras valstis pasaulē," sacīja Pimenovs.

"Tā dēļ, ka Krievija astoņu gadu laikā atbalstīja separātistus Ukrainā, noteikt Krievijai terorismu atbalstošas valsts apzīmējumu, tagad nozīmētu paplašināt konflikta zonu, tādā veidā kāpinot spriedzi, kas būtībā ir iebrucēja interesēs," skaidroja politiķis.

Viņš piebilda, ka "Saskaņas" lēmumam nepiedalīties gaidāmajā balsojumā ir arī citi iemesli, tostarp nevar noliegt, ka šī iniciatīva no Nacionālās apvienības nākusi priekšvēlēšanu gaisotnē. Politiķis atkārtoti uzsvēra, ka viņa pozīcija ir "sodīt visus, kas ir vainīgi kara noziegumos Ukrainā" un "pēc iespējas ātrāk izbeigt šo karu, bet katrai jaunai iniciatīvai ir jābūt ļoti detalizētai, pārdomātai un racionālai".

Kā ziņots, "Saskaņa" "nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā", taču "vairāku apstākļu dēļ" paziņojumu par Krievijas atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti uzskata "par provokatīvu", tāpēc nepiedalīsies balsojumā Saeimas sēdē par to, iepriekš informēja partija.

Pagājušajā nedēļā šo paziņojumu jau pieņēma Saeimas Ārlietu komisija, bet, visticamāk, šodien par to balsos Saeima. Dokuments komisijā tika atbalstīts bez balsojuma, jo pēc komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola (NA) vaicājuma par nostāju neviens, tajā skaitā arī sēdē klātesošais "Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs, neiebilda paziņojuma pieņemšanai.

Krievijas "raķešu triecieni pa civilajiem objektiem, pret mierīgajiem iedzīvotājiem pastrādātās zvērības ir kara noziegumi, par kuriem sodāmi gan konkrēti izpildītāji, gan pavēļu devēji, gan tie, kuri šos noziegumus attaisno", teikts "Saskaņas" paziņojumā, uzsverot, ka karam nav nekāda attaisnojuma.

Tomēr partija kritizē, ka dokuments esot sagatavots Nacionālās apvienības (NA) pārstāvja, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Kola vadībā. "Mēs uzskatām, ka kara apstākļi prasa īpaši atbildīgi izvērtēt katru politisku soli, tostarp, šo paziņojumu, ko plānots pieņemt Saeimas sēdē. Vai tam ir racionāli mērķi? Vai tas nepaplašina konflikta zonu, tādā veidā kāpinot spriedzi, kas būtībā ir agresora interesēs?" savu rīcību ar jautājumiem pamato "Saskaņas" pārstāvji.

Politiskajā spēkā uzskata, ka, vārdos paužot solidaritāti ar ukraiņu tautu, atsevišķiem politiķiem blakus mērķis esot "kara ugunīs pasildīt savus reitingus priekšvēlēšanu laikā".

"Radikāli, bet reālas rīcības piedāvājumu nesaturoši paziņojumi kalpo arī kā uzmanības novēršanas manevrs [laikā], kad iedzīvotājos aug sašutums par valdības bezdarbību, par NA pārstāvošās ekonomikas ministres juceklīgo un pretrunīgo komunikāciju energokrīzes apstākļos," apgalvo "Saskaņas" politiķi.

Latvija joprojām esot atkarīga no Krievijas energorsursu piegādēm, pakļaujot milzīgam riskam savu siltumapgādi, uzskata opozīcijas partijas deputāti. "Par to Latvijas sabiedrībai var nākties ļoti dārgi maksāt šajā apkures sezonā," norāda partijā.

Partijai "Saskaņa" ilgu laiku bija sadarbības līgums ar Krievijā valdošo partiju "Vienotā Krievija".

Kā ziņots, Saeimas Ārlietu komisija oficiālā paziņojumā atzinusi Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu un Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti. Saeima par šo paziņojumu varētu balsot sēdē nākamnedēļ.

Komisija norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā un piemin visus Krievijas agresijas upurus Ukrainā - tūkstošiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju -, kā arī pauž solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu.

Paziņojumā norādīts, ka Krievija kopš 2014.gada ir militāri, finansiāli un politiski atbalstījusi vardarbīgu separātismu un vardarbību pret civiliedzīvotājiem Doņeckas un Luhanskas reģionos Ukrainā, kā arī okupētajā Krimas pussalā.

Komisija Krieviju atzinusi par terorismu atbalstošu valsti arī Krievijas ilggadējā atbalsta un finansējuma nodrošināšanas teroristiskiem režīmiem un organizācijām dēļ - Krievija ir lielākais ieroču piegādātājs Asada režīmam Sīrijā, ir īstenojusi teroraktus suverēnās valstīs, tostarp Skripaļu ģimenes indēšanu Apvienotās Karalistes teritorijā un Malaizijas lidsabiedrības "Malaysia Airlines" reisa MH-17 lidmašīnas notriekšanu, kurā dzīvību zaudēja 298 cilvēki, atzīmēts pieņemtajā paziņojumā.

Deputāti atgādina par Krievijas spēku konsekvento vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, tostarp ar apzinātu uzbrukumu Mariupoles teātrim, kurā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku, raķešu triecienus dzīvojamajam rajonam netālu no Odesas, kurā gāja bojā vismaz 21 cilvēks, un uzbrukumu tirdzniecības centram Kremenčukā, nogalinot 19 civiliedzīvotājus.

Paziņojums pieņemts, arī reaģējot uz Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu Oleņivkas cietumam, kurā bojā gājuši vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņi.