Ārkārtējā situācija Baltkrievijas pierobežā pagarināta līdz 10. novembrim

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība pērn no 11.augusta Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Līdz šim tā vairākkārt pagarināta.

Iekšlietu ministrijā (IeM) norāda, ka kopš 2021.gada 10.augusta līdz 9.augustam kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti vairāk nekā 6777 cilvēki.

Lai gan ir samazinājies to nelikumīgi Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojošo personu skaits, tomēr joprojām robežsardze konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Maijā no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas ir atturētas 20 personas, jūnijā - 96 personas, savukārt jūlijā - 13 personas.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, ir palielinājies personu skaits, kuras centušās nelikumīgi šķērsot robežu. Ja jūlijā tika novērsti minētie 13 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu, tad līdz 8.augustam tie bija jau 50, tāpēc pret šo situāciju ir jāizturas piesardzīgi un jābūt gataviem dažādām situācijām, paziņojumā presei norādījis iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).

"Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju atkārtota hibrīduzbrukuma gadījumā tai būtu nepieciešama papildu kapacitāte, piesaistot citus dienestus, bet bez ārkārtējās situācijas apstākļiem citiem dienestiem nav tiesību veikt aktivitātes uz robežas un sniegt atbalstu robežsargiem. Nepagarinot ārkārtējo situāciju, cilvēkresursi, kas atrodas uz robežas, samazinātos par 75%. Šādu risku mēs nevaram pieļaut," norādījis iekšlietu ministrs.

Būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas sāktais karš Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija. Līdz ar to pret Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgo šķērsotāju skaita samazināšanos ir pamats izturēties piesardzīgi.

Arī no Lietuvas un Polijas joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas. Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas-Baltkrievijas robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā.

Tāpat būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju, savukārt uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība. Lietuva ārkārtējo situāciju ir pagarinājusi līdz 15. septembrim.

Savukārt pastāvīgā žoga būvniecību uz Latvijas-Baltkrievijas robežu ir plānots sākt tuvākajā laikā. Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas puses var tikt izmantota situācija, ka nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot robežpārkāpēju skaitu.

Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.

Atbilstoši IeM virzītajiem grozījumiem regulējumā arī noteikts, ka robežas sargāšanā iesaistītajiem robežsargiem, policistiem un Valsts drošības dienesta darbiniekiem nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50% apmēram no tiem noteiktās stundas algas likmes.

Ar piemaksām saistītos izdevumus segs no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.