Tāpat daudzas kompānijas ir spiestas samazināt strādājošo skaitu. Šonedēļ “Atara” un “MacroGenics”, kas ir divas vidēja izmēra kompānijas, paziņoja par liela skaita darbinieku atlaišanu. Tāpat biotehnoloģiju kompāniju indekss Ņujorkas biržā ir krities par ceturto daļu, salīdzinot ar augstāko punktu pirms gada. Tikmēr to biotehnoloģiju uzņēmumu, kas nav kotējuši akcijas biržā, vērtība krītas ātrāk nekā jebkad agrāk. Ir skaidrs, ka ne visas kompānijas izdzīvos tuvākos mēnešus.
Tie investori, kuri pandēmijas “karstākajā laikā” investēja biotehnoloģiju nozarē, tagad krīt panikā. Daudzi uzņēmumi tagad izskatās lēti, pat arī tie, kuru medikamenti ir jau pēdējā testēšanas stadijā. Ņemot vērā, ka pēdējo trīs gadu laikā ar veselības zinātni saistītajās nozarēs ir ieguldīti vairāk nekā 100 miljardi dolāru, šīm kompānijām noteikti vēl ir savi trumpji, ko izspēlēt.
Farmācijas giganti biotehnoloģiju uzņēmumus joprojām redz kā daudzsološu jaunu medikamentu avotu.
Eksperti norāda, ka farmācijas giganti pēdējo gadu laikā ir noslēguši vairāk nekā 300 miljardu vērtus patentlīgumus, kuru termiņš beigsies vien 2030. gadā. “Pfizer”, pateicoties šādam līgumam, pērn no kovida vakcīnu pārdošanas vien nopelnīja 37 miljardus dolāru.
8. augustā “Pfizer” piekrita maksāt 5,4 miljardus dolāru kompānijai “Global Blood Therapeutics”, kas ražo medikamentus pret sirpjveida šūnu anēmiju, tādējādi potenciāli gūstot vēl vienu peļņas avotu.
Tikmēr “BioNTech” vērtība, neraugoties uz 50% tirgus kapitalizācijas kritumu kopš augstākā vērtības punkta pagājušā gada vasarā, joprojām ir piecas reizes lielāka nekā pirms pandēmijas. Tieši tāpēc pagaidām vēl pāragri vilkt ārā defibrilatoru.