Viņš atzīmē, ka digitalizācijas nozīmi laboratorija ļoti labi novēroja Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad automatizējot gan fiziskus, gan datoru procesus, tika ietaupīts ļoti daudz laika.
"Mēs automatizējām lietas, kas šķietami nav automatizējamas,
piemēram, rezultātu interpretācijas, kvalitātes kontroles kritērijus, kas īpaši nav tikuši automatizēti molekulārās bioloģijas jomā. Mums izdevās to automatizēt, un tas uzlaboja kvalitāti un arī ietaupīja laiku," klāsta Gavars.
Molekulārais biologs arī atzīst, ka "digitalizēt visu, ko var digitalizēt" joprojām ir viens no šā brīža nozares lielākajiem izaicinājumiem. Pēc viņa teiktā, pakāpeniski darbs šajā virzienā notiek, taču pie lietām, kas vēl jāuzlabo, Gavars min nosūtījumu un rezultātu apriti, kas uzlabotu pacienta ceļu caur medicīnas sistēmu, izsekojamību, kā arī lieku testu netaisīšanu. Piemēram, ir gadījumi, kad kādi testi vai analīzes ir taisītas, bet tās sistēmā neredz, tāpēc liek taisīt atkārtoti. Protams, mūžīgi aktuāls ir arī medicīnas personāla atalgojuma jautājums.
Savukārt, runājot par bezkontakta analīžu nodošanas punktiem, laboratorijas pārstāvis stāsta, ka, ja sākotnēji to galvenais uzdevums bija paraugu pieņemšana Covid testēšanai, tad nu jau robotos var nodot lielāko daļu testu, kuriem materiālu var savākt pats, piemēram, visu veidu urīna analīzēm, fēču analīzēm, ērces. Šobrīd ir pievienota iespēja šajos punktos nodot analīzes arī cilvēka papilomas vīrusa (HPV) noteikšanai sievietēm.