Faktomāts ⟩ Vai Latvijā ir augstākie darbaspēka nodokļi Eiropā un pasaulē? (10)

Ierakstā autors Raimonds Nipers, politiskās partijas "Latvija pirmajā vietā" kandidāts, norāda: 

"Latvijā joprojām pastāv lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā un arī pasaulē, Pašreiz jau daudzi saņem uz rokas 1000 eiro, kas kopā ar nodokļiem sastāda 1679 eiro! Samazinot nodokļu slogu līdz ES vidējām līmenim, iedzīvotāji varētu saņemt arī šādu algu uz rokām jau nākošgad. Tas ļoti atkarīgs no vēlētājiem ko viņi būs ievēlējuši Saeimā 1. oktobrī."

Lūdzām ieraksta autoram skaidrojumu, kādos informācijas avotos viņš ir balstījis savu apgalvojumu, uz ko viņš atbildēja: 

"Par nodokļiem mēs jau tālajā 2015. un 2018. gadā veicām pētījumu kāda tad ir efektīvā nodokļa likme darba algai NETO 1000 eiro apmērā, pētījumam dati tika izmantoti no OECD datu bāzes.

Baltijā no laiku laikiem bija lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā un tie bija regresīvi toties pasaulē un Eiropā bija progresīvā nodokļa likmes. Šogad ir izmainījies neapliekamais minimums kas tagad ir noteikts 500 eiro apmērā. Varat paši parēķināt efektīvo nodokļu likmi katrā valstī- pirmā progresīvā nodokļu nodokļu likme - Latvijā tā ir 20% un nepaliekamais minimums kas pašreiz pie mums noteikts 500 eiro.

Tā piemēram Dānijā, 2017. gadā iedzīvotāju nepaliekamais minimums bija 540 eiro un pirmā iedzīvotāju ienākuma nodokļu likme ir 5%. Principā Eiropā darba alga 1000 eiro skaitās ļoti maza un tai piemērojas simboliski nodokļi."

Tāpat autors norādīja, ka apgalvojums balstīts pētījumā, ar kuru 2017.gadā viņš uzstājās Zinātņu akadēmijā. Arī TVNET iepazinās ar šo pētījumu, taču tiešu korelāciju ar apgalvojumu par lielākajiem darbaspēka nodokļiem Eiropā vai pasaulē tur nesaskatīja. Pētījumā attēloti dažādi statistikas dati, taču nav plašāk paskaidrots, kādi tieši dati tie ir un ko tie parāda.   

Nodokļu plaisa augsta, bet ne augstākā Eiropā vai pasaulē

Lai informāciju pārbaudītu, TVNET sākotnēji vērsās pie SEB bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša. Viņš norādīja: lai salīdzinātu atšķirības, parasti raugās uz nodokļu slogu jeb nodokļu ķīlu/plaisu (starpība starp darba devēja izmaksāto un darbinieka saņemto).

"Pēdējos gados ir veikti pasākumi, lai to mazinātu, taču jāsecina, ka tas joprojām ir relatīvi augsts un arī augstāks starp trijām Baltijas valstīm. Tādēļ noteikti darbs pie darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas ir jāturpina," skaidro Gašpuitis. 

Līdzīgu viedokli pauda arī Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. "Liela nozīme ir tam, ko salīdzina ar ko. Ir pašsaprotami, ka lobēšanā un politikā “pielasa” izdevīgus realitātes elementus," izsakās Strautiņš. Ekonomists skaidro, ka, raugoties uz dažādiem statistikas datiem par algām Latvijā, ir jāpievērš īpaša uzmanība, kas tie ir par datiem un ko tieši tie atspoguļo. 

"Iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaižu sistēma Latvijā ir izteikti veidota par labu ģimenēm ar bērniem. Savukārt cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem par labu nāk tas, ka progresivitāte mums ir diezgan "plakana", tas ir, efektīvā likme līdz ar ienākumu kāpumu aug mēreni," norāda Strautiņš. Tāpat viņš uzsver: ja tiek aplūkoti, piemēram, statistikas dati par strādājošo ar zemiem ienākumiem un bez apgādājamiem, tad statistikas aina pavērtos nedaudz drūmāka. 

Abi aptaujātie eksperti gan norāda, ka apgalvojumam, ka Latvijā būtu lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā vai pasaulē, nepiekrīt.

Tāpat par to iespējams pārliecināties, aplūkojot statistikas datus un pārskatus, kas publicēti OECD un Eurostat mājaslapās. Piemēram, pēc OECD aprēķinātās nodokļu plaisas, Latvija atrodas 26.vietā - aprēķinātais lielums ir vairāk nekā par pieciem punktiem lielāks nekā OECD vidējais rādītājs, taču par 12 punktiem mazāks nekā valstī ar lielāko rādītāju Beļģijā. Latvijā nodokļu plaisa ir augstākā Baltijā - uz ko norādīja arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. 

TVNET neizdevās atrast statistikas datus, kurus ieraksta autors izmantojis savā pētījumā un kur kā atsauci ievietojis OECD datu portālu.

Piemēram, pētījumā iekļauta diagramma ar nosaukumu "Nodokļi uz iedzīvotāju ienākumiem ES valstīs", kurā atzīmēts, ka Latvijā ir augstākie nodokļi uz iedzīvotāju ienākumiem. Tur norādīts, ka datu avots ir OECD, kamēr, apskatot organizācijas mājaslapā pieejamos statistikas datus par konkrēto gadu, redzama citāda aina.

OECD datus par nodokļiem uz iedzīvotāju ienākumiem izsaka divējādi - kā procentu daļu no kopējā valsts iekšzemes kopprodukta un kā procentu daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī. Neviens no izteiktajiem lielumiem neierindo Latviju pirmajā vietā starp pārējām organizācijas valstīm. Tieši pretēji, abos gadījumos Latvijas rādītāji (procents no IKP un procents no kopējiem nodokļu ieņēmumiem) 2015.gadā bija un šobrīd joprojām ir zem OECD valstu vidējā rādītāja. Vislielākie rādītāji šajā gadījumā ir Dānijai - ar abiem izteiktajiem lielumiem. Jautājām ieraksta autoram arī par šiem datiem un to izcelsmi, uz ko viņš atbildēja: 

"Jūs lasiet tabulā kas ir rakstīts, tā ir kopējā, viena no darba algas nodokļiem ( iedzīvotāju ienākuma nodokļa) summa procentos pret valsts IKP. Faktiskā efektīvā nodokļa summa IIN, indivīdam bez apgādājamiem, vidējai darba algai 2020.gadā bija vidēji 12.7%."

Līdzīgu ainu redzam, piemēram, salīdzinot pieejamos datus Eiropas statistikas portālā Eurostat. Pēc Eurostat aprēķiniem nodokļu plaisa Latvijā kopš 2015.gada ir samazinājusies, un 2021.gadā tā ir zemāka nekā OECD aprēķinātā - ja 2015.gadā Latvija atradās sestajā vietā starp Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEK) valstīm, tad 2021.gadā Latvija bija jau 11.vietā turklāt zem ES vidējā līmeņa. 

Tāpat par datu interpretāciju piedāvātajā autora pētījumā šaubas rada slaids ar nosaukumu "Nodokļu iekasējumi, maksājot valsts noteiktos 15 nodokļus no vidējās aprēķinātās bruto algas 800 eiro". Tajā uzskaitīti dažādi nodokļu veidi - lai gan virsrakstā pieminēti 15, uzskaitīti ir tikai 10, turklāt pieminēts, ka "papildus nodokļiem pastāv arī 98 dažādas pašvaldību un valsts nodevas" -, bez plašāka paskaidrojuma, kā datus nolasīt vai interpretēt vai kāda ir to nozīme. Minētajā tabulā iekļauti arī tādi nodokļi kā akcīzes nodoklis akcīzes precēm, transporta ekspluatācijas nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un citi.

Kā norādīja Pēteris Strautiņš, runājot par darbaspēka nodokļiem, ar to parasti saprot divus - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Savukārt autora minētajā pētījumā iekļauti dažādi nodokļi, no kuriem vairāki ir tādi, kurus nemaksā visi iedzīvotāji - tikai tie, uz kuriem tas attiecas, piemēram, ja iedzīvotājam pieder nekustamais īpašums vai transportlīdzeklis.