Saulainā 1966.gada vasaras pēcpusdienā pie astoņus gadus vecās Natašas, kas rotaļājās mežmalā, pienāca patīkams jauns vīrietis un krievu valodā pajautāja: "Gribi, parādīšu ezīti?" Bērns gribēja redzēt ezīti, tāpēc paklausīgi devās līdzi svešiniekam. Tālāk piedzīvotās šausmas un sāpes izdzīvojusī meitene neaizmirsīs visu atlikušo mūžu. Rīgas milicijai ilgi neizdevās notvert pedofilu - maniaku, kas bērnus pievilināja, deklamējot pašsacerētus dzejoļus.

Beidzot ledus izkustējās. Viena no cietušajām, 13 gadus vecā S., milicijā atstāstīja sarunu ar maniaku. Pirms uzbrukuma un izvarošanas vīrietis meitenītei stāstīja, ka ieradies no Ļeņingradas un raksta dzeju. Meitene pat atcerējās pedofila deklamētās  rindas. Beidzot mākslinieks spēja izveidot aizdomās turamā fotorobotu. Tālāk traģiskajā stāstā ievijas dīvainu sakritību un gandrīz mistikas elementi.