Jauno pasažieru un ro-ro kravu termināli Rīgas ostā cer sākt būvēt 2024.gada nogalē

Viņa uzsver, ka Rīgai noteikti ir nepieciešams jauns pasažieru un ro-ro kravu terminālis, jo tādējādi Rīgas centrā tiktu samazināta smago automašīnu kustība, samazināts gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis, kā arī pašā ostā varētu uzņemt lielākus kuģus.

Pašlaik Rīgas pasažieru ostā fiziski nevar uzņemt visus kuģus infrastruktūras limitu dēļ - gan apgriešanās baseina, gan piestātņu skaita un dziļuma dēļ -, līdz ar to līdz pat 25% kruīza kuģu apstājas Daugavas kreisajā krastā, kas ir salīdzinoši tālu no pilsētas centra, klāsta Bērziņa. Savukārt plānotais RoPax terminālis šo jautājumu vismaz daļēji atrisinātu, jo terminālis atrastos Eksportostas dienvidu daļā, bet tur plānotais apgriešanās baseins ir 460 m, tādējādi būtu iespēja uzņemt kruīza kuģus, kas ir garāki par 300 m.

Šobrīd notiekot  investoru piesaiste, un, pēc Bērziņas teiktā, jau

ir vairāki investori, kas izrādījuši ne tikai interesi, bet arī klātienē apmeklēs Rīgu, lai apskatītu projekta teritoriju dzīvē,

kā arī projekta skiču projektu, kas ietver ne tikai termināļa plānojumu, bet arī tam piegulošās teritorijas attīstību – labiekārtojumu un publiskās zonas, kā arī kvalitatīvu pieeju ūdensmalai.

Ziņots, ka jūlija sākumā tika izveidota projekta realizācijas darba grupa Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vadībā. Tajā darbojas Rīgas pilsētas, Ekonomikas un Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, "Starptautiskās lidostas "Rīga"" un citu uzņēmumu pārstāvji. Darba grupas mērķis ir radīt tādu RoPax projekta gala konceptu, kas apmierinātu visas iesaistītās puses. Pašlaik projekta lokāplānojums ir Rīgas domē apstiprināšanai.

Pēc lokāplānojuma apstiprināšanas varēs uzsākt projekta teritorijas detalizētāku plānošanu – piesaistīt finansējumu un uzsākt projektēšanu.

"Pie raitas projekta saskaņošanas plānojam, ka termināļa būvniecību varētu uzsākt 2024. gada nogalē,

lai pie ideāla scenārija RoPax terminālis darbu uzsāktu vienlaikus ar "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas atklāšanu," informē Bērziņa. 

Vienlaikus Bērziņa atzīmē, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija rada ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas. "Redzam, ka par Rīgu un modernu pasažieru, kruīza un ro-ro kravu termināli ir interese, kas paver iespējas mūsu galvaspilsētai ierindoties Eiropas kruīza kuģu ostu kartē, un ne tikai. Rīgai ir iespēja pašlaik kļūt par nozīmīgu kruīza kuģu ostu, ņemot vērā, ka operatori no piedāvājumiem izņem Sanktpēterburgu," norāda projekta vadītāja un piebilst, ka jau šogad Rīgas ostā tiek uzņemts daudz kuģu un pandēmija šajā vasarā ir ļāvusi atgriezties pie vēl labākiem rādītājiem nekā iepriekš.

Tiek lēsts, ka ar jaunu pasažieru termināli Rīgā gadā varētu sagaidīt līdz pat 150 kruīza kuģiem un 540 kuģiem pasažieru pārvadājumos un kravu segmentā. Projekta attīstītāji prognozē, ka kopumā varētu tikt uzņemti aptuveni 800 tūkstoši pasažieru jau pirmajā jaunā termināļa darbības gadā. "Salīdzinājumā ar esošo pasažieru termināli mēs prognozējam, ka pasažieru pieaugums varētu būt 5% gadā, auditoru kompānijas "Deloitte Latvia" prognoze ir 8%," atzīmē Bērziņa. Savukārt ro-ro kravu apjoms līdz ar jauna termināļa izveidi pēc projekta attīstītāju aprēķiniem varētu palielināties par 3%, bet "Deloitte Latvia" paredz, ka pieaugums varētu sasniegt pat 10%.

*Paskaidrojot, ro-ro (roll on – roll off) ir specifiska dizaina kuģi, kas īpaši pielāgoti ritošu kravu kā automašīnu, kravas auto, piekabju, pašgājējtransportieru u.tml. pārvadāšanai.

Vienlaikus nākotnē projekta attīstītāji arī redz ieguvumus no jaunā RoPax termināļa savienošanas ar "Rail Baltica" trasi. Bērziņa uzsver, ka "Rail Baltica" projekta attīstība rada nepieciešamību pēc moderna pasažieru termināļa, "kas kļūtu par vienu no trim Rīgas mobilitātes balsta mezgliem, nostiprinot sauszemes, gaisa un ūdens satiksmi". Attīstītāju ieskatā ilgtermiņa perspektīvā būtu lietderīga "Rail Baltica" un RoPax termināļa savienojuma izveide, nodrošinot esošās tramvaja līnijas pagarinājumu līdz RoPax terminālim (300 m garumā).

Jau izskanējis, ka uzņēmums "Riga RoPax Terminal" ir saistīts ar politiķa Aināra Šlesera (LPV) un ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenēm.

SIA "Riga RoPax Terminal" reģistrēta 2021.gada februārī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 000 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir AS "Rīgas 1. saldētava" (93,74%) un SIA "Riga Port City" (6,26%). Savukārt "Rīgas 1. saldētava" patiesais labuma guvējs ar SIA "RTO ieguldījumi" starpniecību ir Aināra Šlesera dēls Edvards Šlesers. "RTO Ieguldījumi" vienīgais īpašnieks ir SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO).

RTO ir reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,1 miljons eiro. RTO īpašnieki ir arī ekspolitiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm pastarpināti piederošais uzņēmums AS "MCH investīcijas" (60%) un SIA "Ostas parks" (20%), kas pastarpināti (caur SIA "Latrealty") pieder Dacei Dangenai (57%) un Jānim Lācim (43%).

RTO 100% meitasuzņēmumi ir SIA "Skonto metāls", SIA "Rīgas centrālais termināls", SIA "Riga Container Terminal", SIA "RTO elektrotīkli", SIA "RTO Management", SIA "RTO vagonu serviss", SIA "Juta termināls", SIA "Rīgas ogļu termināls", SIA "RTO projekti", "RTO ieguldījumi" un SIA "Rīgas beramkravu terminālis".

RTO daļēji pieder arī tādi uzņēmumi kā SIA "Riga Fertilizer Terminal" (49%), SIA "Riga Coal Terminal (49,1%) un SIA "Kravu ekspedīcija" (80%).

"Riga Port City" vienīgais īpašnieks ir SIA "Multi Capital Holdings", kuras īpašnieki vienādās daļās ir SIA "Regma 100", kuras patiesais labuma guvējs ir Edvards Šlesers, un SIA "Inpo 21", kuras patiesās labuma guvējas ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Anete Šķēle-Pētersone un Madara Šķēle-Dupate.