Maijā Igauniju pārņēma izmisums: sarunas par plānoto Pakrinēmes ostas piestātnes būvniecību peldošajam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, kas solīja iespējamu risinājumu dabasgāzes trūkuma problēmai, bija nonākušas uz izjukšanas robežas. Paldiski Ziemeļu osta, neskatoties uz skandalozo reputāciju, izrādīja iniciatīvu atrisināt situāciju, un tās centienus atbalstīja visdažādākās cilvēku grupas.

Igaunijas uzņēmumu "Alexela" un "Elering" saspringtās sarunas par piestātnes būvniecību Pakri pussalas galā, šķiet, 6. maijā bija nonākušas strupceļā. Tomēr dažas dienas vēlāk, 11. maijā, tika paziņots, ka vienošanās tomēr ir panākta.

Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) jau dažas nedēļas iepriekš negaidīti iejaucās procesā un sāka lobēt Paldiski Ziemeļu ostu ar tās apšaubāmo vēsturi. Partijas priekšsēdētājs Martins Helme Igaunijas televīzijas "ETV" raidījumā "Pirmā studija" atbalstīja ideju par tankkuģa nogādāšanu Ziemeļu ostā, savukārt partijas deputāts Pīters Ernits šo pašu atbalstu pauda Igaunijas parlamentā (Rīgikogu).

13. maijā "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps nosūtīja vēstuli valsts iestādēm. Vēstulē tika uzskaitīti argumenti, kāpēc tankkuģis būtu jānogādā Ziemeļu ostā, kurā jau šobrīd ir piemērota piestātne un apstākļi.

Apšaubāma vēsture

Eskalējoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā Paldiski Ziemeļu osta nokļuva plašsaziņas līdzekļu redzeslokā, jo, neraugoties uz Krievijai noteiktajām sankcijām, caur šo ostu no Igaunijas uz Krieviju tika transportētas luksusa automašīnas.

Taču vairāki Paldiski pilsētas pārstāvji Igaunijas laikrakstam "Postimees" atzina, ka arī iepriekš ostas vēsture ir bijusi diezgan raiba.