Kamēr Krievijas noziedzīgais karaspēks turpina karot Ukrainā, simtiem padomju pieminekļu un apbedījumu vietu Latvijā vēsta par Kremļa agresiju. Pēc garām un plašām diskusijām valdība 14. jūlijā lēma par 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžu. Tomēr Latvijas novadu vadītāju viedoklis par pieminekļu demontēšanu būtiski atšķiras.

Ne tikai Rīgā aktīvi sprieda par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā, bet arī novados joprojām norit spraigas diskusijas. Kamēr vairākās vietās tos demontē, citviet izliekas neredzam vai pašvaldības nostājušās to aizstāvības pozīcijās.

Atsevišķas pašvaldības jau lēmušas, ko darīt ar demontēšanai paredzētajiem pieminekļiem, piemēram, tos pārvietot uz kapiem, kuros apglabāti arī padomju armijas karavīri. Tikmēr, piemēram, Daugavpils dome lēma vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot likuma par šo objektu demontāžu atbilstību Satversmei.

Valsts prezidents Egils Levits skaidro, kāpēc Latvijā ir šāda situācija un kāpēc ir tik dažādas debates.

"Ja padomā nopietni, demokrātiski un godīgi, mums jānonāk pie secinājuma, ka tas ir padomju okupantu piemineklis, kas vēsta padomju okupantu ideoloģiju. Vai arī mēs to tā atstājam, kā līdz šim bija - uzskats, ka tas traucē, bet tas nav kļuvis par tik aktuālu jautājumu, lai sāktu tos nojaukt," viņš saka.

Komentāri (26)
CopyLinkedIn Draugiem X