Māte, kas neredzīgajam dēlam lika aptaustīt sievietes ķermeņa intīmās vietas; tēvs, kas piecus gadus vecajai meitai savu spermu lika izspļaut pie gultas noliktajā spainī; zēns, ko četru gadu vecumā vecāki mēģināja noslīcināt atejas bedrē, pēc tam cietsirdīgi pret bērnu izturējās aizbildne, bet Bērnu un ģimenes centrā vecāks audzēknis čurāja viņam uz sejas. Tie ir tikai daži piemēri no Latvijas tiesu praksēm, analizētām pirms vairākiem gadiem. Kriminālistikas eksperti norāda: seksuālo noziegumu pret bērniem latentitāte aizvien ir augsta - no visiem vardarbības veidiem seksuālo vardarbību pret bērniem atklāj salīdzinoši visretāk.

Deviņdesmito gadu vidū medijos plaši tika atspoguļota pedofila un meitas slepkavas Oskara Dīča lieta, par kuru lasot asinis stinga dzīslās. 1995. gada septembrī Dīcis savu desmit gadus veco meitu Sniedzi no Talsiem veda uz internātskolu. Abi izkāpa Ķeguma dzelzceļa stacijā. Tieši tad vīrietim dzima doma atbrīvoties no meitas, kas esot bijusi “lieka mute”. Dīcis ieveda meitu mežā, kur seksuāli izmantoja bērnu – kā vēlāk definēs tiesa, “apmierināja dzimumtieksmi netiklās formās”. Tuvojoties vakaram, Dīcis iekūra ugunskuru un meitene viņam klēpī aizmiga.

Komentāri (8)
CopyLinkedIn Draugiem X