"Citadele": līdz gada beigām vien 3% iedzīvotāju plāno prasīt algas pielikumu

Aptaujas dati liecina, ka algas pielikumu Baltijas valstīs šogad saņēmusi visnotaļ līdzīga daļa sabiedrības – 16% Latvijā un Lietuvā, kā arī 15% Igaunijā, un visās valstīs pie lielākas algas biežāk tikuši vīrieši nekā sievietes.

Taču Latvijā tikai 3% no aptaujātajiem iedzīvotājiem grasās vēl šogad prasīt lielāku algu. Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs šādi plāni reģistrēti aptuveni četras reizes biežāk – Lietuvā lielāku algu šogad plāno prasīt 11% un Igaunijā 12% sabiedrības.

Mennika atzīmēja, ka atbilstoši aptaujas datiem līdz šim algas pielikumu Latvijā nav saņēmuši 63% darba ņēmēju, kamēr Lietuvā un Igaunijā atalgojums līdzšinējā līmenī palicis, attiecīgi, 40% un 38% respondentu.

Vienlaikus Latvijā tikai 6% atklājuši, ka nav lūguši algas pielikumu, jo zina, ka tas nav iespējams, savukārt Lietuvā un Igaunijā šādā situācijā nonākuši krietni vairāk iedzīvotāju, proti, 17% un 15%.

"Vislielākā sabiedrības daļa, kas nevar saņemties lūgt algas pielikumu, reģistrēta Igaunijā (5%), kamēr Lietuvā un Latvijā šī problēma bijusi aktuāla, attiecīgi, 3% un 1% aptaujāto darba ņēmēju," informēja Mennika. 

Savukārt bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks atgādināja, lai arī algas uz papīra var augt, patēriņa cenu kāpums faktisko pirktspēju iedzīvotāju vidū mazina. "Šādos brīžos svarīgi ir būt lietas kursā gan par ekonomisko telpu, gan par sevis pārstāvētā uzņēmuma veiksmēm un biznesa rādītājiem, lai, algas pielikumu prasot, tas būtu pamatots un samērojams ar realitāti," norādīja  Mūrnieks.

Vienlaikus banka atzīmē trīs lietas, kas katram jāņem vērā pirms prasīt algas pielikumu. Un pirmā no tām ir - nepieciešamība orientēties ekonomiskajā telpā. "Gatavojoties sarunai par vēlamo algas pielikumu, būtu ieteicams darbinieka izaugsmes argumentus savienot ar ekonomiskajiem faktoriem. Piemēram, patēriņa cenu kāpums, degvielas izmaksas, kā arī siltumenerģijas tarifa pieaugumi lielā daļā Latvijas pašvaldību ir neliela daļa no notikumiem ekonomiskajā telpā, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz mūsu maciņiem un var tikt izmantoti sarunās par algas pielikumu," skaidro Mennika. 

Zināšanas par Latvijas ekonomikā notiekošo arī palīdzēs nonākt pie vēlamā algas pielikuma apmēra - zinot potenciālos izmaksu pieaugumus, radīsies precīzāka izpratne par to, cik liels algas pielikums nepieciešams, lai ikdienas izmaksu kāpumu amortizētu.

Tāpat bank pārstēve aicināja pirms vaicāt algas pielikumu noteikti aprunāties ar kādu no kolēģiem par algas apjoma pārskatīšanas politiku, jo katram uzņēmumam tā mēdz būt atšķirīga. Vienlaikus darbiniekiem būtu vēlams orientēties sevis pārstāvētā uzņēmuma dienaskārtībā – censties noskaidrot, vai aizvadītais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, vai rudenī gaidāmie energoresursu maksājumi nevarētu būt par iemeslu jostu savilkšanai, vai uzņēmumu nav ietekmējis degvielas vai citu izejvielu kāpums. "Tie visi ir faktori, kas sarunu var ievirzīt vienā vai otrā gultnē," skaidroja Mennika.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka nevajag baidīties jautāt.

"Sarunas par atalgojuma pārskatīšanu citās valstīs ir pavisam pieņemama darba devēja un ņēmēja attiecību sastāvdaļa, tomēr pie mums cilvēki mēdz būt pieticīgi un aizmirst to, ka starp darba devēju un ņēmēju ir divvirzienu attiecības," skaidroja Mennika.

Darba devējam ir nepieciešami darbinieki un darba ņēmējam – ienākumi. Ja darbinieks velta savu laiku uzņēmumam un uzņēmums no tā pelna, tad ir diezgan pamatoti, ka ik pa laikam ir saruna par atalgojuma pārskatīšanu, atzīmēja bankas pārstāve, vēlreiz uzsverot, ka no sarunas nevajag baidīties, tomēr nepieciešams arī tai sagatavoties. "Ja tomēr sarunas gaitā noskaidro, ka algas pielikums šobrīd nav iespējams, nebaidies arī precizēt, kad atkārtoti atgriezīsieties pie šī jautājuma," atzīmēja bankas pārstāve.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par algas izmaiņām saistībā ar dzīves dārdzības pieaugumu banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2022. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot 1000 iedzīvotājus katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.