Eklons: Nopietni gatavojamies, lai nepieļautu nekārtības Pārdaugavā esošā padomju pieminekļa nojaukšanas dēļ (7)

Ministrs sacīja, ka Igaunijas pilsētā Narvā, demontējot pieminekļus ar padomju simboliku, lielu protestu nebija, tomēr vienlaikus viņš atzina, ka Latvijā piemineklis ir lielāks un ar sarežģītāku vēsturi.

"Tieši tam mēs gatavojamies, tieši tam gatavojas visi drošības dienesti un Rīgas pašvaldība, un mēs ciešā sadarbībā arī gatavojam visa veida scenārijus, un pilnīgi noteikti būsim gatavi rīkoties, pieņemt lēmumus un darboties, nepieļaut to, lai potenciālās nekārtības varētu izraisīt kādu lielāku ažiotāžu," sacīja Eklons.

Vaicāts, vai policijai dažādos līmeņos nebūtu jāpārskata vadlīnijas, kā adekvāti reaģēt situācijās, kad notiek Krievijas iebrukuma Ukrainā slavēšana, Ukrainas atbalstītāju aizskaršana vai kādi citi tamlīdzīgi naida noziegumi, Eklons atbildēja, ka pareizi reaģēt ir ļoti būtiski, tomēr šādu gadījumu esot ļoti maz.

"Tie gadījumi ir burtiski uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, bet parasti izskan tik skaļi un tiek izskatīti tik plaši, ka liekas uzreiz, ka tā ir kāda mega kopēja problēma. (..) Šie visi gadījumi ir tieši tik jūtīgi, ka tādu [gadījumu], par kuriem jūs neuzzināt, vienkārši nav," norādīja ministrs.

Kā ziņots, līdz rudenim Rīgā tiks nojaukts Latvijas okupācijas laikā uzceltais padomju karavīru piemineklis Pārdaugavā, Uzvaras parkā. Pastāv bažas, ka šī notikuma dēļ varētu tikt rīkotas protesta akcijas, no kurām par vienu jau paziņojusi Latvijas Krievu savienība (LKS).

LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs partijas "Facebook" vietnē informē, ka iesniedzis pieteikumu par protesta akcijas rīkošanu.

Protests plānots pirmdien, 22.augustā plkst.19. Pasākums iecerēts Uzvaras parka galā, laukumā aiz šī pieminekļa.

Mitrofanovs informē, ka ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu pret pieminekļa nojaukšanu. Tie esot iesniegti Eiropas Savienības struktūrās.

LKS arī vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lai tiktu ierosināts referendums par pieminekļu turpmāko likteni.

Jau ziņots, ka Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu.

VDD pastāvīgi seko līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar pieminekļa gaidāmo demontāžu. Lai apzinātu riskus valsts drošībai, VDD vērtē ar plānoto demontāžu saistītās norises gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Jau ziņots, ka 5.augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja lēmumu par finansējuma piešķiršanu padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžai.

Pieminekļa demontāžas būvnieks tika izraudzīts slēgtā aptaujas procedūrā. Lai gan būvnieks ir izvēlēts, pagaidām tā vārds netiek nosaukts, jo tiek izstrādāts pieminekļa demontāžas drošības protokols, lai nodrošinātu ne tikai pieminekļa demontāžas procesa drošību, bet arī izvairītos no iespējamiem provokācijas riskiem.

Kopumā pieminekļa nojaukšanai paredzēts tērēt ap 2,1 miljonu eiro.

Pieminekļa demontāžai plānots izlietot arī sabiedrības ziedojumu vākšanas akcijā iegūtos 268 383 eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai sakoptu teritoriju pēc pieminekļa demontāžas. Tāpat paredzēts, ka valsts finansēs līdz 50% no kopējām demontāžas attiecināmajām izmaksām.

Ņemot vērā pieminekļa demontāžai atvēlēto laiku, būvnieks neizmantos konvencionālo nojaukšanas metodi. Visticamāk, ka piemineklis tiks demontēts, to nogāžot.

Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.