Sen atpakaļ bija tāds laiks, kad reps Latvijā vēl nebija baigi ejoša lieta, tomēr Gustavo bija izdevies izsisties un kļūt pietiekami atpazīstamam un novērtētam, lai varētu rakstīt basketbola klubu himnas un producēt Prāta Vētras albumu. 2012. gadā viņš to visu izmeta ārā, kad ar Viesturu Dūli un Čižiku kopīgi nolēma sajukt prātā un sākt nodarboties ar intelektuālo altruismu. Man gan altruisms nekad nav asociējies ar naudas pelnīšanu, bet lai nu būtu.

Tā radās Arstarulsmirus. Vairs nekāds Gustavo vai Gustavs Butelis. Vairs nekāda taisnā tiesa. Tikai apgaroti teksti un kursiku vadīšana, mācot pārējiem es pat īsti nezinu ko. Tolaik bijušais reperis stāstīja, ka vārda maiņa mainījusi arī viņa radošo identitāti kā arī iezīmējusi jaunu cēlienu dzīvē, ļaujot savus klausītājus uzrunāt daudz dziļāk.

Pagājuši desmit gadi un Arstarulsmirus Arsujumfus Tarus, acīmredzot, nolēmis, ka tomēr vēlas savus klausītājus uzrunāt seklāk. Gustavo ir atgriezies un lielākā daļa viņa talanta seno cienītāju varētu teikt tā – čurā karstu. Es gan ieteiktu visiem saglabāt mieru un pārlieku nesteigties ar beznosacījuma mīlestības atgriešanu.

Komentāri (6)
CopyLinkedIn Draugiem X