Kāpēc Rietumu politika Afganistānā cieta tik milzīgu neveiksmi? Vai tā bija nolemta neveiksmei jau no paša sākuma? Vai ir gūtas kādas mācības? Un vai viena 20 gadus ilguša kara beigas bruģēja ceļu jaunam karam citā pasaules vietā?

Gadu pēc Kabulas krišanas un “Taliban” grupējuma atgriešanās pie varas šie un citi jautājumi joprojām karājas gaisā. Atbildes nav atrastas ne tikai tāpēc, ka uzmanības centrā lielākoties ir Krievijas iebrukums Ukrainā un attiecību saspīlējums Ķīnas un ASV starpā, bet arī tāpēc, ka tie ir pārāk sāpīgi, lai par tiem domātu. Starptautiskajai sabiedrībai ir bijis vieglāk vienkārši aizmirst par Afganistānu.

Pretēji ASV izskanējušajiem vienkāršotajiem argumentiem Afganistānas režīma sabrukuma tiešais iemesls nebija tas, ka afgāņu karavīri negribēja cīnīties par savu valsti. Patiesībā desmitiem tūkstoši cīnījās un atdeva dzīvību, cenšoties apturēt “Taliban” grupējumu, taču ASV pēkšņi nolēma atcelt visu politisko un materiālo atbalstu viņu cīņai. Režīms sabruka, jo ASV bija nolēmušas izstāties, neskatoties uz visām iespējamajām sekām.