Labāk nepaslinkot un aiznest uz īpašu konteineru: kādēļ nedrīkst mest AA baterijas parastajos atkritumos (1)

Pastāv virkne pretrunīgu ieteikumu, ko darīt ar nolietotajām baterijām, kuru vidū ir AA, AAA, C, D un 9 voltu (9V) baterijas. Valstu valdībām un bateriju ražotājiem arī nav skaidras politikas, kā atbrīvoties no baterijām, kas reiz darbinājušas mūsu televizoru tālvadības pultis, pulksteņus, lukturīšus, rotaļlietas un citas ierīces. Turklāt - prasības, kā atbrīvoties no baterijām, ir atšķirīgas teju katrā valstī.

Tipisku bateriju – tādu kā AA “pirkstiņu” sastāvā ir tērauds, cinks, mangāns, kālijs un grafīts. Šādu sastāvu uzrāda bateriju ražotājs “Energizer” un norāda, ka enerģija rodas tad, kad cinks mijiedarbojas ar mangānu.

Mangāns, savukārt, ir ļoti svarīga uzturviela, taču tā pārmērīga lietošana var radīt kaitējumu veselībai. Tie cilvēki, kas agrāk strādājuši mangāna ieguves vietās un kausētavās, cieš no neatgriezeniskām neiroloģiskām kaitēm. Līdz ar to – katra baterija rada risku, ka tajā esošās ķimikālijas nonāks augsnē, kā arī gruntsūdeņos. Piesārņotais ūdens un graudi potenciāli var veicināt arī tādu slimību rašanos kā vēzis.

Te gan jāatceras, ka parastās “pirkstiņbaterijas” nav tik toksiskas kā citu bateriju tipi.

Piemēram, ASV Vides Aizsardzības aģentūra paziņojusi, ka lielākā daļa plaši izmantoto bateriju ir droši izmetamas parastajos atkritumos. Tomēr ir rekomendācijas AA un AAA tipa baterijas izmest īpašos konteineros, kas nozīmē – izmest baterijas parastajos atkritumos nav īsti vēlams.

Ir arī izņēmumi, kur baterijas tiek uzskatītas par bīstamiem atkritumiem. Piemēram, Kalifornijas varasiestādes norāda, ka baterijas ir bīstamas metālu, toksisko un korozīvo materiālu dēļ. Tieši tāpēc šajā štatā baterijas ir jāizmet bīstamo atkritumu tvertnēs.

Piemēram, “Latvijas Zaļais punkts” uzsver, ka baterijas un akumulatori satur virkni bīstamu vielu: svinu, kadmiju, dzīvsudrabu u.c. Izmetot tos kopā ar sadzīves atkritumiem vai vidē, dažādu ārējo vides faktoru iedarbībā metālu savienojumi var sākt sadalīties un kaitīgās vielas var nonākt augsnē, gruntsūdeņos un vēlāk – cilvēka organismā.

Tieši tādēļ bateriju tirdzniecības vietās – vai tie būtu veikali vai degvielas uzpildes stacijas, ir izvietoti specializētie bateriju savākšanas konteineri.

Eksperti norāda, ka bateriju izmešana parastajā atkritumu konteinerā varētu nešķist nekas īpašs, tomēr katru gadu visā pasaulē tiek izmesti vairāk miljoni tonnu bateriju un akumulatoru, no kuriem liela daļa nonāk nepiemērotās vietās, piemēram, dabā.

Bateriju ražotāji gan norāda, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem parastās baterijas ir kļuvušas drošākas, jo tajās vairs nav dzīvsudraba, kas agrāk novērsa bateriju rūsēšanu. Tāpat bateriju ražotāji tiek aicināti plašāk skaidrot patērētājiem, kā utilizēt izlietotās baterijas.

Pašlaik, ja iedzīvotājiem nav skaidrs, kā rīkoties, bateriju ražotāji norāda, ka katram cilvēkam ir nepieciešams iepazīties ar vietējām prasībām.

Tiek norādīts, ka parastās baterijas tiek ražotas pēc viena standarta (neatkarīgi no ražotāja), līdz ar to pārstrāde ir relatīvi vienkārša. Parastās baterijas parasti nav nepieciešams šķirot, jo to forma un ķīmiskais sastāvs ir vienāds. Citādāk ir ar litija akumulatoriem, kas tiek izmantoti elektronikā, – tie var būt tādā pašā formā kā parastās AA baterijas, tāpat tie var būt arī plakani, apaļi un citās formās. Turklāt – arī ķīmiskais sastāvs var būt atšķirīgs, tādēļ litija akumulatori parasti ir grūtāk pārstrādājami.

Otrkārt – parastajās baterijās dominējošais materiāls ir metāls, un tajās iekšā ir oksīda pasta – abus šos materiālus var pārstrādāt, izmantojot pirometalurģisko metodi, tas ir – kausējot vairāk nekā 2000 grādu karstumā. Pārstrādātie materiāli ir tikpat labi kā sākotnējie.

Salīdzinājumam – litija jonu akumulatori ir daudz sarežģītāki – tie pieprasa rūpīgu pārstrādi un katodu (litijs, niķelis, mangāns, dzelzs, utt.), anodu (grafīts) un vadītāju (alumīnijs un varš) materiālu izdalīšanu. Šis sarežģītais process rada grūtības vērtīgo materiālu atgūšanā un pārstrādāšanā tā, lai tos varētu efektīvi izmantot atkārtoti.

Vēl svarīgi piebilst, ka pagājušā gadsimta beigās tika daudz paveikts, lai parastās baterijas nebūtu toksiskas, tāpēc to pārstrāde arī ir salīdzinoši vienkārša un efektīva.

Tomēr, lai baterijas nonāktu līdz pārstrādei, jāiesaistās arī patērētājiem – atcerieties, ka vislabākais veids, kā atbrīvoties no nolietotajām baterijām, ir tās salikt vienkopus un aiznest līdz tuvākajam lielajam veikalam, kur pie ieejas jau gaida konteiners nolietotajai elektrotehnikai un baterijām. Lai arī tas prasa nedaudz vairāk darba, nekā slinki iemest vecās baterijas atkritumu spainī, apkārtējai videi tas noteikti būs daudz labāks variants.