Keita: esmu stiprāka kā jebkad!

 Jau rakstījām, par projekta enerģiskajām mentorēm - tagad laiks pašām sapņu realizētājām, meitenēm, kuras zina, ko vēlas, un centīsies šo sapni sasniegt!

Īsi pastāsti par sevi – kas esi, no kurienes nāc, ko esi līdz šim apguvusi/mācies?

Es esmu Keita Dejus, dzīvoju Salaspils novadā. Man ir 18 gadi, un šobrīd mācos Rīgas Lietuviešu vidusskolā, uzņēmējdarbības novirzienā. Esmu pabeigusi Pāvula Jurjāna mūzikas skolas akordeona klasi un šobrīd turpinu attīstīties Rīgas Skolēnu pils ansamblī "Opuss". Esmu pabeigusi arī Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolu. Jau kopš pamatskolas man ir bijuši daudzi augstākie apbalvojumi sportā, un līdz šim brīvajā laikā nodarbojos ar sportu – skrienu (gatavojos maratonam), eju uz sporta zāli.

Kā dzima sapnis par taviem nākotnes plāniem? Pastāsti, kā šī ideja tev ienāca prātā un kā tu pati tai noticēji?

Mana ideja sākās ar pieredzes krāšanu, strādājot dažādos uzņēmumos un novērojot, kā notiek visas darbības uzņēmumu iekšienē. Mani tas ieinteresēja, un arī es nākotnē vēlos atvērt savu uzņēmumu vai strādāt kā pašnodarbinātā. Tā kā mani interesē sports un pati dodos uz sporta zālēm, radās mana ideja, ka

vēlos atvērt sieviešu sporta zāli, kurā sievietes varēs justies pieņemtas un iedrošinātas vairāk nākt sportot.

Kāpēc tev ir būtiski, lai šī ideja attīstītos – kāpēc sabiedrībai tas būtu nepieciešams?

Domājot par pagātni un nākotni, daži ir sākuši sportot, bet dažiem tas nav bijis tik aktuāli. Pēc pandēmijas cilvēki ir vairāk pievērsuši uzmanību savam veselības stāvoklim, un es vēlos, lai sportošana būtu patīkama un apmierinoša, ērta. Sieviešu sporta zāle būtu aktuāla sievietēm, kuras tikko sākušas trenēt muskuļus vai nodarboties ar sportu, vai arī sievietēm, kuras vēlas sportot tikai sieviešu klātbūtnē. Pēc manas pieredzes, cik esmu runājusi ar sievietēm un meitenēm par šādu ideju, esmu saņēmusi pozitīvas emocijas, tāpēc domāju, ka tā būtu interesanta ideja, ko attīstīt.

Kā nonāci projektā “Beat It”? Ko tev tas nozīmē?

Par "Beat It" uzzināju pavisam nejauši. Ģimenes loceklis padalījās ar internetā publicēto informāciju, un tas uzreiz piesaistīja manu uzmanību. Es esmu ļoti priecīga, ka pieteicos un piedalos šajā programmā, jo esmu ieguvusi lielu motivācijas devu gan no manas mentores Līvas Pērkones, gan no lektorēm un meitenēm, kuras piedalās.

Kādas tev ir attiecības ar mentori? Nosauc būtiskākās lietas, kuras esi jau mācījusies no viņas!

Vienu lietu es varu pateikt pavisam droši, ka mentore ir vienkārši perfekti piemeklēta. Mēs sadarbojamies ļoti labi, un Līva man palīdz pati un piemeklē cilvēkus, kuri varētu man pastāstīt vairāk par manu mērķi. Lieta, ko es no viņas esmu mācījusies, ka, iespējams, sākumā viss var neizdoties, kā plānots, bet nevajag padoties un jāturpina doties uz priekšu. Ja veido savu uzņēmumu, tad labāk to radīt kopā ar kādu paziņu vai draugu, kuru arī interesē tā pati nodarbe vai lieta.

Mums nevienam dzīve nav bijis rožu dārzs, pastāsti par kādām savas dzīves sāpīgajām pieredzēm, no kurām esi augusi, tapusi stiprāka un sajutusies apņēmības pilna sekot saviem sapņiem!

Mans dzīves ceļš tiešām nav bijis rozēm kaisīts, bet tāpēc mēs augam, lai paši uzziedētu kā rozes. Esmu izgājusi cauri dažādiem dzīves posmiem.

Es ļoti ātri pieķeros cilvēkiem un redzu tikai labo, pat tad, ja pašā priekša ir viens liels sarkans karogs. Manā dzīvē ir gadījušies cilvēki, kas likuši man izliet asariņu un saprast, ka esmu vienīgais īstais cilvēks, kuram es varu uzticēties,

gan arī tādi, kas devuši man mācību mīlēt sevi tādu, kāda esmu. Apzinos, ka galu galā es vienmēr būšu pati ar sevi, un es nepadošos, līdz nebūšu sasniegusi savu īsto potenciālu. Šie cilvēki palīdzējuši saprast, ka visu vajag darīt sevis pašas dēļ, nevis lai kaut ko pierādītu citiem.

Tā kā es dzīvoju divatā ar brāli, pagājusī ziema bija diezgan grūta, jo nācās piestrādāt visur, kur varēja, lai saglabātu mājās siltumu un ēdienu, ko ēst,

bet tagad esmu atradusi stabilu darbu un skatos uz nākotni ar citu skatījumu. Pagājusī ziema deva man mācību, ka labāk ir skatīties divus soļus uz priekšu un iekrāt vai ieguldīt naudu.

Ko jaunietim būtiski apzināties, ņemt vērā, sākot sekot savam sapnim?

Apzināties sevi un savas spējas. Nevajadzētu pārspīlēt ar lietām, kas nav mūsu spēkos, un labāk darīt lēnāk un kvalitatīvi nekā ātri un pavirši. Derētu arī apzināties, ka ar laiku visu ir iespējams sasniegt, galvenais ir ticēt sev un nepadoties. Protams, ļoti svarīga ir arī motivācija. Nevajadzētu pamest iesākto, ja zūd motivācija. Ir viegli darīt lietas, kad ir motivācija, bet, kad tā zūd, tad visi darbi tiek pamesti vai atlikti. Nē, tā nedara cilvēki, kuri vēlas tikt uz augšu!

Arī tad, ja zūd motivācija, ir jāturpina strādāt, jebkā, jo pēc laika motivācija atkal parādīsies un šoreiz būs jau izdevies daudz labāk.

Vai neesi skolas laikā cietusi no mobinga, līdzcilvēku aizskārumiem, emocionālās vardarbības? Par to daudz runā, tāpēc apjautājos par pieredzi.

Es neteiktu, ka esmu cietusi no mobinga ļoti.

No tuviniekiem vienmēr izskanēja frāzes par manu ķermeni, teica, ka man būtu jāietur diēta un jāsāk mazāk ēst, kas no sākuma likās aizvainojoši, bet tagad tas man dod motivāciju pierādīt pretējo.

Un šobrīd, ja ir runa par manu ķermeni, mani tas nesāpina, jo es zinu, ka esmu stiprāka un veselīgāka, nekā biju.

Ko tu vēlētos pateikt jauniešiem, kas vēl svārstās par sava sapņa piepildīšanu?

Dari to! Ko tu vari zaudēt? Tu vari tikai iegūt.