Nē, šī nav pamācība senlietu zagšanā. Šis ir piedzīvojumu stāsts par sastapšanos ar šņācošu čūsku un niknu ganu suni, neskaitāmiem grieķu gardumiem, skaistām kalnu takām, vēsturiskiem arhitektūras šedevriem, kā arī par nokļūšanu kolonnu zagļu statusā, kuri bēg prom, raušoties pāri senās Spartas žogam. Tomēr jāpatur prātā, ka ne viss ir tā, kā tas sākotnēji šķiet.

Kad esam gardi pamielojušies un atpūtušies, laiks kātot uz Spartu. Nākas soļot gar šosejas malu, bet tā nav pārāk noslogota. Varam novērot, kā vietējie uzņēmēji izmanto Mistras un UNESCO slavu – ceļmalā plaukst gan pieczvaigžņu SPA viesnīcas, gan četrzvaigžņu kempingi. Nez, ar ko četrzvaigžņu kempings atšķiras no parasta kempinga? Grūti iedomāties.

Iesoļojam Spartā. Mums uzmācas atkritumu smaka, pilsēta šķiet neglīta un netīra. Ne pārāk labs pirmais iespaids. Dodamies uz savu naktsmītni. Mazliet bezgaumīgs, bet ļoti plašs un tīrs dzīvoklis. Pēc dzīvokļa ierādīšanas namatēvs mums pasniedz kastīti ar sievas izceptiem mafiniem. Vai nav mīļi?

Kamēr es gatavoju vakariņas, tikmēr Valdis dodas gāzes balona medībās, kas diemžēl nevainagojas ar panākumiem – viņš atgriežas naktsmītnē bez gāzes balona, bet ar vietējā beķerejā nopirktiem grieķu saldumiem. Ak, kāds Našķvaldis! Gribam vakariņot uz balkona, bet pilsētas ielas tā smird, ka nākas tomēr ēst virtuvē.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X