/nginx/o/2022/08/24/14783733t1h977f.jpg)
Tuvojas rudens, un drīzumā visi nostāsti par šausminošajiem gāzes, apkures un elektrības tarifiem, kuri pamatīgi patukšos cilvēku maciņus, piepildīsies. Rēķini jau tagad liek matiem celties stāvus gaisā, un tas ir tikai sākums… Kā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem samazināt savus izdevumus? Šo jautājumu "KLIK" apsprieda ar dažādiem nozares ekspertiem.
Šoka terapija
Ar gāzi apkurināmo privātmāju iedzīvotāji jau bija neizpratnē, kad jūlija beigās no gāzes piegādātājiem saņēma vēstuli ar izlīdzinātajiem maksājumiem: tiem, kas pirms gada par gāzi maksāja 110 eiro, tagad jāmaksā 550 eiro. Līdzīgu "dāvanu" saņēmuši arī elektroenerģijas patērētāji. Sociālajos tīklos domubiedru grupās satrauktie cilvēki prāto, kā tagad par to visu samaksāt.
Arī zema enerģijas patēriņa sērijveida māju iedzīvotāji ir apmulsuši par pārrēķinu, taču pagaidām tikai nedaudz, jo (vismaz lielākajā daļā Rīgas un tās piepilsētas rajonu) elektroenerģijas cenas ir kāpušas par vairākiem desmitiem, nevis simtiem eiro. Viņi vēl nekrīt ģībonī, kad ierauga rēķinus, taču jau sāk lietot korvalolu. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka aukstā laikā ievērojamu daļu siltuma galvaspilsētai saražo "Latvenergo" ražotnes TEC-1 un TEC-2, un ir zināms, ka tās ražošanā izmanto gāzi – tātad gaidāmi vēl "patīkami" pārsteigumi. Arī šķelda, ko "Rīgas siltums" izmanto katlu darbināšanai, mūsdienās ir zelta vērtībā.
Pašlaik privāto zemju īpašnieki cenšas kaut nedaudz samazināt pieaugošās izmaksas: par laimi, valsts daļēji sedz siltumsūkņu un saules paneļu uzstādīšanu privātmājās.
Mazāk turīgi cilvēki cenšas atrast veidus, kā par lētāku cenu iepirkt malku. Ietaupa naudu arī uz zāģēšanas un skaldīšanas rēķina. Kā ziņo Latvijas Televīzija, Latvijā ir ievērojami pieaudzis pacientu skaits ar smagām roku traumām, jo malkas skaldīšanai nepieciešamas prasmes un iemaņas.