Sliktas ziņas kafijas cienītājiem: cenu kritumu tuvākajā laikā neparedz, situācija kļūs sarežģītāka (3)

Pēdējo mēnešu laikā Eiropā kafijas cenas ir kļuvušas augstākas. Pieprasījums pēc kafijas ir audzis, taču nevar aizmirst par klimata un ģeopolitiskajiem riskiem, kā arī pandēmiju, kas ietekmējusi dzīvi pēdējos divus gadus. Tāpat arī jārēķina enerģijas cenas un piegādes izmaksas, kas pēdējā gada laikā ir ievērojami kāpušas.

“2019. gadā kafijas cena tirgū bija sasniegusi zemāko līmeni kopš 2004. gada. Kopš tā laika cena ir trīskāršojusies,” stāsta “Fjord Coffee Roasters Berlin” mārketinga menedžeris Džordans Montgomerijs.

Nākotnes līgumu cenas un Arabikas kafijas pupiņu pārdošanu diktē notiekošais Ņujorkas Starpkontinentālajā biržā (ICE). Šajā biržā esošās cenas nosaka vidējās cenas Arabikas kafijas pupiņām pasaulē.

Situācija Eiropā

Ņemot vērā, ka kafija ir denominēta dolāros, vājš eiro un Japānas jena var sāpīgi atsaukties uz patēriņu Eiropā un Japānā. Tāpat Eiropā var nākties saskarties ar papildu nodokļiem, strādājošo trūkumu un palielinātām apdrošināšanas izmaksām.

“Šie faktori piespieda mūs daļu no izdevumu pieauguma novirzīt uz patērētājiem. Kopumā pēdējā gada laikā kafijas produktu cenas ir kāpušas par 6%,” stāsta Montgomerijs. Viņš bilst, ka kafijas grauzdētāji var samierināties ar augošajām cenām, taču tas neattiecas uz kafejnīcām, kurām kafijas sadārdzināšanās nav vienīgā problēma – jāmaksā vairāk arī par nekustamo īpašumu, kur atrodas kafejnīca, kā arī vairāk jāmaksā strādājošajiem.

Godīgs darījums?

Atsevišķi eksperti uzskata, ka tasei kafijas kafejnīcā Eiropā vajadzētu maksāt ap 5-6 eiro. Tas ir svarīgi it īpaši Vācijā, kur joprojām ir spēkā nodeva kafijas pupiņām, kas pieņemta vēl 17. gadsimtā.

“No kilograma kafijas pupiņu, kas pārdotas Vācijas tirgū, valstij tiek 2,19 eiro. Tikai Beļģijā, Dānijā, Grieķijā, Lietuvā un Norvēģijā ir līdzīga veida nodokļi,” teica Montgomerijs.

Tikmēr eksperte Nikole Batefelda saka, ka kafijai būtu jābūt dārgākai arī lielveikalos – tai jāmaksā vismaz 20 eiro par kilogramu.

“Vācijā, visbiežāk, cena par kilogramu nav lielāka par astoņiem eiro. Mēs vienkārši atņemam investīcijas tiem cilvēkiem, kas strādā pie tā, lai mums būtu kafija. Tā ir jauna koloniālisma forma. Mēs nekad līdz galam neesam aizdomājušies, cik daudz darba prasa kafijas iegūšana,” pauž Batefelda.

“Godīga tirdzniecība ļauj nodrošināt labus dzīves apstākļus, bet nereti trūkst iespējas reinvestēt un modernizēt saimniecības. Tas noteikti varētu palīdzēt visiem zemniekiem,” tā Batefelda.

Cenu kāpuma problēmas

Cenu kāpums kafijai sākas jau “saknē” – it īpaši Latīņamerikā trūkst darbaspēka, kas nodarbojas ar kafijas novākšanu. Piemēram, atsevišķās vietās Kolumbijā kafijas plantācijās izdevumi par darbaspēku ir dubultojušies.

Ir arī situācijas, kad nelielo saimniecību īpašnieki paši ir spiesti doties plantācijās un novākt ražu, jo vienkārši nav neviena, kam to darīt. Tāpat kafijas audzēšanas process ir mehanizēts, līdz ar to – šeit cenu pieaugumu veido arī energoresursu cenu kāpums.

Eksperti norāda, ka lielākā daļa saimniecību, kas audzē kafiju, vēl pirms pandēmijas noslēdza ilgtermiņa līgumus ar kafijas kompānijām, līdz ar to šo saimniecību īpašnieki nevar gūt labumu no augstajām kafijas cenām.

Klimata pārmaiņas

Kafija tiek audzēta tikai svaigā gaisā. Divas lielākās kafijas pupiņu šķirnes – Arabika un Robusta, ir ar atšķirīgām cenām, jo atšķiras apstākļi kādos pupiņas audzētas. Arabikas kafijas pupiņas parasti tiek uzskatītas par labākas kvalitātes nekā Robusta. Tāpēc Arabikas audzēšanai ir vajadzīgi specifiski apstākļi, ko apdraud klimata pārmaiņas.

Eksperti norāda, ka lielākajā daļā Kolumbijas raža tiek novākta divas reizes gadā, jo tieši tikpat reizes ir lietus sezonas. Tomēr pēdējo gadu laikā lietus un saulainie periodi vairs nemainās tik regulāri cik iepriekš, tāpēc starp ražām var būt dažu mēnešu nobīde, kas rada zināmu stresu, jo kafijas audzētāji nezina, vai spēs izpildīt līgumu prasības par kafijas pupiņu piegādi.

Zemākas kafijas pupiņu ražas nozīmē to, ka cenas kļūst augstākas, bet kvalitāte krītas. Eksperti piekrīt, ka klimata pārmaiņas rada nozīmīgu cenu ievainojamību un kafijas nozari noteikti gaida pārmaiņas – vairs nebūs iespējams pielāgot produkcijas ražošanu tā, lai tā atbilstu pieprasījumam.