Zaļmaldināšana - kas jāzina patērētājam, lai neuzķertos

Mēs esam iegājuši jaunā ērā. Beidzot esam sasnieguši kritisko masu - šī gada McKinsey Consumer Pulse pētījumā pirmo reizi vairāk nekā 50% Amerikas patērētāju apstiprina – ilgtspēja ir svarīgs kritērijs pirkuma lēmuma pieņemšanai.

Latvijā šādu pētījumu nav, un ticams, ka procentuāli mēs vēl neesam tur. Taču mēs noteikti ejam šajā virzienā. Strādājot Your Impact House ar uzņēmumiem Baltijā un Eiropā, Kristīne arvien biežāk novēro, ka uzņēmumi vēlas pozicionēt savu produktu kā dabai draudzīgu un ilgtspējīgu. Diemžēl ne vienmēr produkts tāds patiešām ir. Šajā rakstā Kristīne dalās ar trim veidiem, kā uzņēmumi visbiežāk maldina patērētājus par savu ilgtspēju.

Kristīne atzīst, ka izglītots patērētājs ir labākais trumpis zaļmaldināšanas apturēšanai, tāpēc aicinām izlasīt rakstu līdz galam un iepirkties arvien gudrāk.

Kas ir zaļmaldināšana?

Zaļmaldināšana ir uzņēmuma vai produkta pozicionēšana tirgū, radot maldīgu iespaidu, ka produkts ir dabai un cilvēkam draudzīga izvēle.

Kur zaļajiem maldiem aug kājas?

Kristīne ir pārliecināta, ka daudzi uzņēmumi lielākoties nenodarbojas ar zaļmaldināšanu apzināti - tas bieži vien ir zināšanu un izpratnes trūkums par ilgtspējas kvantificēšanu un komunikāciju.

Kādi ir biežākie triki, ko izmanto uzņēmumi, saucot sevi par ilgtspējīgiem?

Triks #1: Apslēptais kompromiss

Piemēram, ūdens pudeļu ražotājs reklamē savu vienreizējo plastmasas ūdens pudeli kā dabai draudzīgu izvēli, jo pudeles iepakojumā ir mazāk plastmasas nekā iepriekš. Protams, ir nepieciešams samazināt plastmasas daudzumu, kas tiek ielaists “sistēmā”, bet tas nav risinājums sistemātiskai problēmai, no kuras šis uzņēmums gūst peļņu. Vienreizlietojamie plastmasas iepakojumi ir viens no lielākajiem dabas piesārņojuma avotiem, un šis produkts tiešā veidā turpina šo procesu. Dabai draudzīga izvēle ir lietot vienu pudeli daudzkārt, to uzpildīt no krāna vai avota.

Triks #2: Pierādījumu neesamība

Uzņēmumam nav tiesības savu produktu saukt par “zaļu”, “dabai draudzīgu” vai “ilgtspējīgu” bez pierādījumiem. Lai gan Eiropas Komisija strādā pie šo aspektu sakārtošanas, Latvijā šobrīd joprojām valda “mežonīgie rietumi” – uzņēmumam nav nozīmīgu seku par patērētāju maldināšanu. Saprotams, ka nav iespējams iekļaut visu informāciju uz ziepju iepakojuma, bet informācijai jābūt pieejamai un viegli atrodamai.

Triks #3: Neesošu zaļo etiķešu izmantošana

Šobrīd Eiropā ir vairāk nekā 200 dažādu simbolu (labels), kas apzīmē draudzīgumu dabai un ilgtspēju. Lai iegūtu kādu no šiem simboliem, uzņēmumam jāpierāda šīs zīmes izdevējam sava uzņēmuma labās prakses. Ne vienmēr uzņēmumam ir ko parādīt, un tas vienkārši pasūta dizaineram pats savu “zaļo etiķeti”. Tā kā etiķešu ir vairāk, nekā normāls patērētājs spēj atcerēties un atpazīt, uzņēmums tiek sveikā cauri pavisam viegli. Patērētājam ir jāpievērš uzmanība simboliem un etiķetēm, kuras patiešām norāda uz uzņēmuma ilgtspēju un labo praksi.

Ilgtspēja neizbēgami kļūst par daļu no mūsu katra ikdienas tuvāko gadu laikā. Iepazīsimies ar šīs industrijas līkločiem, mācīsimies no labajām praksēm un neļausim sevi maldināt. Un atceries - ilgtspējīgākais pirkums ir tas, ko tu neesi veicis.

Raksts tapis sadarbībā ar biznesa iespēju festivāla "Icebreakers" ilgtspējas tēmu bloka vēstnesi Kristīni Nagli. Satiec Kristīni festivālā 6. oktobrī Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā, Zinātņu mājā. Bezmaksas biļeti paņem šeit.

Festivālu organizē LU Biznesa inkubators, pateicoties Latvijas Universitātes Studentu padomes, LU fonda un mecenātu, Rīgas domes un LIAA atbalstam, kā arī pasākuma galvenajiem partneriem “LMT Retail & Logistics” un AS "4finance".

Festivālu informatīvi atbalsta TVNET.