"NEDĒĻAS FOKUSĀ" pētniece Elīna Lange-Ionatamišvili ⟩ Dezinformācija un karš: kā neuzķerties uz viltus ziņām? (2)

Krievija - un arī Baltkrievija - apgalvo, ka sankcijas tām nekaitē un abas valstis kļūst aizvien ekonomiski stiprākas un neatkarīgākas, vienlaikus veicinot sadarbību ar atsevišķām Āzijas valstīm. Tāpat turpinās jau iesāktā retorika, ka Ukraina šai karā zaudē, bet Krievijas propagandas kanālos novērojamas arī jaunas tēmas, piemēram, cik smagi Eiropu skārusi Ukrainas bēgļu krīze, vienlaikus portretējot ukraiņus kā “nepateicīgus un neuzvedīgus”, norāda eksperte. Tāpat vērojamas izmaiņas Krievijas autokrāta Vladimira Putina izteikumos, proti, teksti ir bravūrīgi, bet tajos manāmas nervozitātes pazīmes, piemēram, rupjāki izteikumi.

Runājot par saziņas kanāliem, pētniece norāda, ka nebijušu popularitāti kara dēļ iemantojusi saziņas lietotne “Telegram”, taču lietotnes kanālos manāmi aktīvi mēģinājumi dezinformēt cilvēkus. “Fiksēti gadījumi, kad kanāli uzdodas par avotiem no Ukrainas,” piebilst pētniece.

Tāpat ir novērojams, ka daļa cilvēku, kas Covid-19 pandēmijas laikā vērpa dažādas sazvērestības teorijas, nu ir pārmetušies uz kara tēmu. “Interesanti, ka šie cilvēki uztur tieši Kremļa līniju, un to noteikti būtu vērts papētīt sīkāk: vai tā ir vienkārši sagadīšanās, proti, tās ir cilvēku grupas, kam patīk globālas konspirācijas, vai arī tās ir organizētas darbības,” tā Lange-Ionatamišvili, piebilstot, ka daļa propagandistu ir vienkārši slinki - viņi pārkopē tekstus, un, pamanot, ka vairākos avotos figurē viens un tas pats teksts vai frāzes, ir pamats domāt, ka tas ir organizēts tīkls. Tāpat iespējams tehniski noteikt kontu saistību, soctīklu, piemēram, “Facebook” lapu izveidotājus un citu informāciju, kas ir pieejama publiski. “Ja rodas aizdomas par informācijas sniegumu, ikviens ar minimālu piepūli var pats papētīt informācijas avotu autentiskumu,” norāda eksperte.

Tāpat ir novērots, ka cilvēki reizēm nekritiski uzticas informācijai, kas nākusi no avotiem, kam viņi uzticas, piemēram, draugiem un ģimenes. “Ja mēs esam noskaņoti kaut kam ticēt, tad mēs, visticamāk, ar šādu mūsu pārliecību stiprinošu vēsti dalīsimies tālāk, pat nepārbaudot tās patiesumu,” pauž eksperte, piebilstot: ja vēsts izraisa spēcīgas emocijas, tad pirms dalīšanās jāpārbauda “Google”, vai par attiecīgo notikumu rakstījuši citi, uzticami avoti.

Pētniece arī norāda, ka ir svarīgi izvērtēt informācijas dažādību un avotus. “Ja konstanti sekojam tā sauktajām dzeltenajām ziņām, tad no šiem avotiem nevajag gaidīt analītiku - pašam jāizvēlas, kādus informācijas avotus patērēt,” tā Lange-Ionatamišvili, piebilstot, ka cilvēki, kas izvēlas nepatērēt medijus, informāciju saņem tik un tā, tikai tas notiek pastarpināti, proti, no cilvēkiem, kas medijus lasa.

Sarunas noslēgumā raidījuma vadītājs Mārtiņš Daugulis vaicā ekspertei, kā, tuvojoties vēlēšanām, nošķirt vēstījumus, kas ir daļa no politiskās cīņas, no tiem, kas jau uzskatāmi par valstiskuma graušanu. Pētniece pauž, ka “iekšējam trauksmes zvanam” vajadzētu atskanēt, ja konstanti atkārtojas nihilisms un neizdevušās valsts naratīvi. “Piekrītu, ka priekšvēlēšanu laiks ir jutīgs laiks, kad var viegli manipulēt ar cilvēku prātiem. Un jāsaprot, ka viens no naidīgo aktoru uzdevumiem ir diskreditēt vēlēšanas kā tādas, mēģinot argumentēt, ka vēlēšanas ir bezjēdzīgas. Vēlēšanas ir demokrātijas stūrakmens. Un, ja mēs neticam vēlēšanu procesam, tad tas nozīmē, ka mēs lēnām atsakāmies no demokrātijas,” noslēdz pētniece. “Labā ziņa ir tāda, ka kopš Kremļa aktivitātēm Eiropā un ASV mēs esam kļuvuši daudz trenētāki un sagatavotāki, pievēršot uzmanību vēlēšanu drošībai un informatīvās telpas drošībai.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.