Aleksandra Dugina meitas Darjas nogalināšana kārtējo reizi ir pievērsusi uzmanību gan pseidozinātnieka postulētajai neoeirāzisma ideoloģiskajai koncepcijai, gan arī likusi uzdot jautājumus par paša ideologa vietu Krievijas politiskās varas vertikālē. Kas ir Dugins - Kremļa pelēkais kardināls un krievu nacionālisma virspriesteris, vai tomēr viņa ietekme ir krietni pārvērtēta?

Dugins aicinājis anektēt Krimu jau deviņdesmitajos gados, un viņam tiek piedēvēta arī "Novorosijas" jeb "Jaunkrievijas" jēdziena atdzīvināšana. Šo terminu 18. gadsimtā izmantoja, lai apzīmētu zemes, kuras Krievijas impērija bija atņēmusi Osmaņu impērijai. Lielākā daļa no šīm zemēm mūsdienās veido Ukrainas valsts teritoriju, un ideja par "Jaunkrievijas" atdzīvināšanu ir arī viena no Dugina ideoloģijas galvenajiem dzinējspēkiem. Dugins prasmīgi spējis izspēlēt tieši Putina laikmeta ekspansīvā, revanšistiskā nacionālisma kārtis, prasmīgi savijot to arī ar krievu imperiālistisko nostalģiju un pareizticību jeb kristietības austrumu atzaru.

Dugins ilglaicīgi izturējies ar riebumu pret ukraiņiem, kas pretojas asimilācijai "mātē Krievijā". Pēc 2014. gada jūnija notikumiem Odesā, kad bojā gāja desmitiem Krievijas atbalstītāju, Dugins norādīja, ka Ukraina vai nu jānoslauka no zemes virsas un jāuzceļ no jauna, vai arī valsts iedzīvotājiem jāsaceļas citam pret citu visos valsts reģionos.