Vācija pieņem enerģijas taupīšanas pasākumus gaidāmajai ziemai

Vācijas ekonomikas ministrs paziņoja, ka jaunie noteikumi palīdzēs mājsaimniecībām, uzņēmumiem un sabiedriskajam sektoram tuvāko divu gadu laikā ieekonomēt gandrīz 11 miljardus eiro. Jaunā programma ir daļa no Vācijas centieniem mazināt atkarību no Krievijas gāzes.

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas gāze veidoja 55% no Vācijas patēriņa, taču tagad šis rādītājs ir samazinājies par 20%, un Vācija ir apņēmusies panākt, ka tā vairs nebūs atkarīga no Krievijas gāzes.

Neraugoties uz to, Vācija joprojām ir ļoti svarīgs Krievijas gāzes pircējs, jo Vācija Maskavai kara pirmajos mēnešos par Krievijas naftu un gāzi samaksāja teju deviņus miljardus eiro.

Tāpat jāatzīmē, ka Krievija ir samazinājusi gāzes plūsmu caur “Nord Stream 1” gāzes vadu. Pašlaik tiek izmantoti vien 20% no maksimālās gāzes vada kapacitātes. Līdz ar to pastāv bažas, ka Vācijai gaidāmajā ziemā gāzes varētu arī nepietikt.

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks žurnālistiem sacīja, ka Vācija vēlas “pēc iespējas ātrāk” atbrīvoties no “Krievijas enerģētikas importa žņauga”.

Viņš arī piebilda, ka “jaunie pasākumi kopumā ļaus ieekonomēt enerģiju. Mēs arī saprotam, ka nedrīkstam laiski apsēsties un priecāties, ka problēma būs atrisināta”.

Sākot no septembra, sabiedriskās ēkas, izņemot slimnīcas, tiks kurinātas līdz 19 grādu atzīmei. Turklāt apkure varētu pilnībā tikt atslēgta ēku ieejās, koridoros un foajē. Pieminekļi un ēkas vairs netiks izgaismoti, tāpat arī uzņēmumiem, iespējams, naktīs būs jāizslēdz veikalu apgaismojums.

Kas attiecas uz privātajiem peldbaseiniem – to apsilde arī varētu tikt liegta. Turklāt ogļu un naftas izmantošanai prioritāte tiks noteikta kravas pārvadājumiem, līdz ar to teorētiski varētu tikt ietekmēti pasažieru pārvadājumi.

Tāpat Vācija plāno īstenot publiskas kampaņas, lai stāstītu iedzīvotājiem, kā samazināt enerģijas patēriņu. Ņemot vērā bažas par enerģijas trūkumu ziemā, valsts gatavojas izbūvēt divus sašķidrinātās naftas termināļus Ziemeļjūras piekrastē, kas ļautu uzlabot gāzes uzglabāšanas kapacitāti.

Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu brīvprātīgi apņēmušās samazināt gāzes patēriņu par 15%. Šāda prasība kļūs obligāta, ja situācija energoresursu jomā kļūs sarežģīta. Tikmēr Spānija jau ir ieviesusi noteikumus gaisa kondicionieru izmantošanai vasarā un apkurei ziemā, meklējot veidus, kā taupīt enerģiju.

Trešdien Šveices enerģētikas ministre sacīja, ka “būtu pilnīgi saprotams”, ja valsts pielāgotos Eiropas Savienības noteikumiem attiecībā uz enerģijas taupīšanu. Šveices elektroenerģijas komisija ieteikusi mājsaimniecībām sagatavot alternatīvus gaismas avotus, piemēram, sveces gadījumam, ja piegāžu pārrāvuma dēļ būs energoresursu trūkums.

Šveices enerģētikas ministre Simoneta Somaruga augustā sacīja, ka viņa varētu mēģināt ieviest plānu, kas paredzētu sabiedriskajām ēkām samazināt apkures apjomu.