"Noslēdzas vesels laikmets Latvijas vēsturē" - valsts augstākās amatpersonas par pieminekļa demontāžu Pārdaugavā (3)

Jau ziņots, ka ceturtdienas pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Šodien līdz ar padomju karavīriem veltītā pieminekļa demontāžu Pārdaugavā ir noslēdzas vesels laikmets Latvijas vēsturē, un tas, kāda būs nākamā lappuse, ir atkarīgs no mums visiem, tviterī pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsver, ka PSRS simbola krišana ir robezšķirtne, kura iezīmē jaunu iespēju latviešiem atbrīvoties no pazemojuma, atjaunot taisnīgumu un konsolidēt tautā tos, kuri gājuši maldu ceļu un to nožēlo. "Mana roka ir joprojām izstiepta, savukārt, tie, kuri par to skumst, jūsu laiks ir aizgājis," tviterī ierakstījis ministrs.

Tieslietu ministrs uzsvēris, ka "okupekļa krišana ir svarīga uzvara pār mūsu apspiešanas traumām".

Okupekļa krišana ir svarīga uzvara pār mūsu apspiešanas traumām, un svarīgs solis katram no mums atgādināt ka mēs esam tie, kuri izlemj. Neviena sveša vara mūs nevar ne ietekmēt, ne apspiest. Latvija ir mūsu. Un tas ir cietāk par okupantu dzelzbetonu! #Drosmedarīt https://t.co/nHFJgkB3Rn

— Jānis Bordāns (@Bordans) August 25, 2022

Padomju armijai veltītā pieminekļa demontāža Pārdaugavā ir ne tikai būvnieku, Rīgas domes vai parlamenta, bet gan visu valsts iedzīvotāju kopēja darba nopelns, intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). 

Politiķis pauda, ka līdz ar šāda veida pieminekļu nojaukšanu un atbrīvošanos no Krievijas ietekmes valsts enerģētikas sfērā Latvija atbrīvojas no pēdējām okupācijas sekām, kā arī valsts atbrīvojas no sajūtas, ka nav saimnieki paši savā zemē.

Premjers uzskata, ka pēc padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžas Pārdaugavā Latvijas iedzīvotājiem ir vēl vairāk "jāiztaisno muguras", saprotot, ka valsts tiek vaļā no okupācijas paliekām.

Vaicāts, kā uz pieminekļa nojaukšanu reaģēt Latvijas sabiedrības daļai, kas to neuzskata par pareizu soli, Kariņš aicināja šos cilvēkus atvērt vēstures grāmatas, lai izprastu, ka Latvija jau no 1940.gada bija okupēta, un atrašanās PSRS sastāvā Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmējusi nebrīvi.

Komentējot iespēju, ka atsevišķas pašvaldības varētu nepildīt Saeimas uzdoto un līdz 15.novembrim nenovākt okupācijas pieminekļus, premjers pauda pārliecību, ka pašvaldības spēs pašas pildīt Saeimas noteikto. Vienlaikus viņš minēja, - ja šajā jautājumā "būs kādi mezgli", tie tiks atrisināti.

Kariņš arī izcēla iekšlietu dienestu darbu, rūpējoties par sabiedrisko kārtību un drošību.

Iztaisnojam muguru un paceļam galvu augstāk -šī diena iezīmē drosmīgākas nākotnes sākumu un parāda, ka kopīgiem spēkiem un pilni pašcieņas varam panākt daudz vairāk. Paldies iedzīvotājiem, Rīgas domei, būvniekiem, kā arī dienestiem, kas rūpējas par sabiedrisko kārtību un drošību!

— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) August 25, 2022

Saistībā ar to, kam vajadzētu atrasties pieminekļa vietā, Ministru prezidents atzīmēja, ka ir uzklausījis dažādus viedokļus, tomēr, viņaprāt, idejai vajadzētu ļaut stabilizēties, lai lielākais vairākums sabiedrības piekristu izvēlētajam risinājumam. Kariņš uzsvēra, ka šajā gadījumā iespējas būs plašas, tomēr galvenais ir fakts, ka tā būs Latvijas izvēle, nevis "okupācijas varas diktāts".

Šī diena, kad tiek demontēts Pārdaugavas pieminekļa centrālais obelisks, ir ļoti emocionāla arī mūsu valsts prezidentam Egilam Levitam, to prezidents ceturtdienas rītā atzina intervijā Latvijas Televīzijai.

Viņš uzsvēra, ka liela Latvijas sabiedrības daļa atbalsta demokrātiskās un tiesiskās vērtības. Ja sabiedrība "stāv uz demokrātijas platformas", tad tādā gadījumā slavinājums okupantiem un Sarkanajai armijai, kas Latvijai atnesa tik daudz nelaimju, nav vietā. Tāpēc, prezidenta ieskatā, ir pareizs lēmums šo objektu nojaukt, un to atbalsta gan viņš pats, gan lielākā daļa Latvijas sabiedrības.

"Piemineklis atgādināja arī to cilvēku likteņus, kas tika izvesti uz Sibīriju un represēti.

Mums nav vajadzīgs šāda veida piemineklis. Visā pasaulē arvien mazāk ciena kolonizatoriem un dažāda veida apspiedējiem veltītus pieminekļus vai piemiņas vietas. Tās ir nojauktas ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Mēs esam demokrātiski tiesiska valsts, un šādi slavinājumi nav vajadzīgi, jo tie nesaskan ar mūsu vērtībām," sacīja valsts pirmā persona.