Ja Vīnes sarunu rezultātā tiks panākta vienošanās par t.s. Irānas kodolpakta atjaunošanu, Krievija plāno izmantot Irānu rietumvalstu sankciju apiešanai, spriež diplomāti un politikas komentētāji. Taču cik ticama šobrīd ir šāda sadarbība, un vai abas valstis viena otrai uzticas?

Jau vēstīts, ka jūlijā notika tikšanās starp Krievijas un Irānas līderiem, kas bija arī Putina pirmā vizīte ārpus postpadomju valstīm kopš šī februāra iebrukuma Ukrainā. Taču tas nav vienīgais apliecinājums abu valstu attiecību stiprināšanai – kopš jūlija samita notikušas arī aktīvas tirdzniecības un finanšu jomu delegāciju vizītes, tostarp ar augsti stāvošu “Gazprom”, Irānas Centrālās bankas un Ekonomikas ministrijas amatpersonu dalību.

Novērojams, ka abas starptautiski sankcionētās valstis aktīvi virzās uz ciešāku sadarbību stratēģiski izdevīgajās nozarēs. Samitā tika parakstīts arī saprašanās memorands par apņemšanos veikt 40 miljardus ASV dolāru vērtus sadarbības projektus, īpaši saistībā ar dabasgāzes ieguves attīstīšanu. Turklāt nesen nāca gaismā tas, ka Krievija karam Ukrainā iepirkusi arī Irānā ražotus dronus, tātad tiek attīstīta arī savstarpējā ieroču tirdzniecība.

Taču Krievija šajā draudzībā meklē iespēju atjaunot arī otru no saviem galvenajiem ienākumu avotiem – jēlnaftas tirdzniecību, jo no šī gada decembra tam draud pilnīgs Eiropas Savienības valstu embargo. Tiesa, sadarbības ar Irānu patiesais izdevīgums pagaidām ir zem lielas jautājuma zīmes, jo atkarīgs no tā, vai jau otro gadu ieilgušās sarunas par atgriešanos pie Irānas kodolvienošanās vainagosies ar panākumiem.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X