Ance, kura vēlas radīt apakšveļu pusaudzēm: tas cels pašapziņu! (2)

Jau rakstījām par projekta enerģiskajām mentorēm - tagad laiks pašām sapņu realizētājām, meitenēm, kuras zina, ko vēlas, un centīsies šo sapni sasniegt!

Īsi pastāsti par sevi – kas esi, no kurienes nāc, ko esi līdz šim apguvusi/mācies?

Mani sauc Ance Annija Freimane, manas dzimtās mājas atrodas Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, bet pašreiz dzīvoju Rīgā. Šobrīd es mācos Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, specialitātē "Apģērba dizains".

Kā dzima sapnis par taviem nākotnes plāniem? Pastāsti, kā šī ideja tev ienāca prātā un kā tu pati tai noticēji?

Mans sapnis ir apakšveļas uzņēmums meitenēm, kas ir pusaudžu gados, arī sievietēm. To, ka vēlos pati savu uzņēmumu, zināju jau no 9. klases, bet nebija skaidrs vēl, kādā virzienā doties, jo man patīk māksla, mode un viss, kas saistīts ar rokdarbiem. Kā nonācu līdz apģērbu izgatavošanai? Tas bija 9. klasē, kad mājturības stundā bija jāšuj ar šujmašīnu. Toreiz, uzšujot savu pirmo kleitu, es sapratu, ka tālāk man jādodas mācīties saistībā ar tekstilu.

Kāpēc tev ir būtiski, lai šī ideja attīstītos, – kāpēc sabiedrībai tas būtu nepieciešams?

Manuprāt, skaista apakšveļa ceļ pašapziņu, un pusaudžu gados, kad meitenes sāk veidoties par sievietēm un mainās izskats, ir svarīgi, lai tas, ko tu velc katru dienu, ceļ tavu pašapziņu. Es vēlos, lai jau pusaudžu gados meitenes jūtas skaistas savā ķermenī. Arī sievietēm ir svarīgi celt savu pašapziņu, justies ērti, skaisti un sievišķīgi.

Kā nonāci projektā “Beat It”? Ko tev tas nozīmē?

Es ieraudzīju Instagramā, ka ir šāds projekts, un nodomāju, ka tas būtu ļoti labs atspēriena punkts, lai savu ideju virzītu tālāk. Piesakoties šim projektam, es kāpu ārā no savas komforta zonas, bet tas ir to vērts – riskēt un darīt. Man patīk, ka projektā visas dalībnieces esam saliedētas un katrai ir sava mentore, kas palīdz mums augt.

Kādas tev ir attiecības ar mentori? Nosauc būtiskākās lietas, kuras esi jau mācījusies no viņas?

Mums ir labas attiecības! Lai gan mūsu iknedēļas tikšanās notiek online, es esmu sajutusi saikni ar mentori. Viena lieta, ko esmu iemācījusies, ir veidot kontaktus. Arī šajā projektā veidot komunikāciju ar pārējām dalībniecēm, kā arī tagad droši varu sazināties un uzdot sev interesējošus jautājumus citām mentorēm. Vēl viena svarīga lieta ir nospraust mērķim laiku. Bieži vien mēs uzstādām mērķus, bet neuzliekam laika limitu. Tas ir svarīgi, jo, neuzliekot laika limitu, mērķis tiek izpildīts daudzas reizes lēnāk.

Mums nevienam dzīve nav bijis rožu dārzs, pastāsti par kādām savas dzīves sāpīgajām pieredzēm, no kurām esi augusi, tapusi stiprāka un sajutusies apņēmības pilna sekot saviem sapņiem!

Mana vienīgā sliktā pieredze dzīvē ir bijusi saistībā ar ārējo izskatu, bet tas man ir licis celt savu pašapziņu un apzināties to, ka ikviens ir skaists tāds, kāds viņš ir. Svarīgi ir ikvienam atcerēties, ka galvenais ir cilvēka dvēsele, nevis izskats.

Ko jaunietim būtiski apzināties, ņemt vērā, sākot sekot savam sapnim?

Kā viena no lektorēm stāstīja, mēs varam uzklausīt citu padomus, bet galvenais ir sekot savai sirdsbalsij, un es tam piekrītu. Nepieņemt citu lēmumus, bet uzticēties sev, ieklausīties sevī, jo visas atbildes jau ir mūsos pašos. Riskēt, iet un darīt!

Vai neesi skolas laikā cietusi no mobinga, līdzcilvēku aizskārumiem, emocionālās vardarbības? Par to daudz runā, tāpēc jautāju.

Ir bijuši dažādi izteicieni par manu izskatu, bet es teiktu, ka tas ir bijis tādā vieglā formā, jo rezultātā es esmu tikai cēlusi savu pašvērtējumu.

Ko tu vēlētos pateikt jauniešiem, kas vēl svārstās par sava sapņa piepildīšanu?

Svarīgi ir kāpt ārā no savas komforta zonas, es zinu, ka tas nav viegli, bet tas sniedz daudz vairāk iespēju gan uzzināt, gan piepildīt savus mērķus. Es vēlos pateikt, ka iekšēji ikkatrs zina, ko viņš vēlas darīt, tikai vajag uzticēties sev.