"Nedēļas fokusā" biedrības "OPEN Radošais centrs" vadītājs Valsts un NVO mijiedarbība, ierēdniecība un jaunieši

Raksta foto
Foto: TVNET

Pateicoties tādām sociālām kampaņām kā “Es esmu mēs”, aizvien vairāk cilvēku sabiedrībā ziņo par smagām, problemātiskām situācijām, kurās iesaistīti pusaudži. Tāpat pozitīvi vērtējams apstāklis, ka kampaņas gaitā daudziem cilvēkiem “atvērušās acis”, proti, viņi ieraudzījuši un uzzinājuši, cik traģiskos un nepiemērotos apstākļos mūsdienās, 21. gadsimtā, aizvien dzīvo daļa jauniešu, TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauž biedrības "OPEN Radošais Centrs" vadītājs Edijs Klaišis.

Tiesa, ir arī negatīvi secinājumi: atsevišķi sistēmas pārstāvji pauduši bažas, ka biedrības centros “ar jauniešiem kaut kas var notikt”, jo viņi tur zināmā mērā darbojas un dzīvo patstāvīgi. Taču vienlaikus šie paši sistēmas pārstāvji pēc kampaņas - kurā publicēti seši skaudri jauniešu stāsti - ne reizi nesazinājās ar biedrību, lai uzzinātu par šo jauniešu tālāko likteni. “Tas liecina par zināmu divkosību,” secina Klaišis.

Vaicāts, kā aizvien pieaugošā dzīves dārdzība un energoresusu cenu krīze atspoguļojas jauniešu mentālajā stāvoklī, biedrības vadītājs norāda, ka ekonomiskās krīzes visasāk izjūt tieši neaizsargātākā sabiedrības daļa. “Jāsaka, ka es ar zināmām bailēm gaidu to, kas būs rudenī un ziemā: domāju, ka zināmā mērā atgriezīsimies pie tās situācijas, kas bija pandēmijas laikā, - kad cilvēki aiz izmisuma glābiņu meklēja alkoholā. Nevienam nav noslēpums, ka tur, kur ir alkohols, bērni nav pirmajā vietā,” pauž biedrības vadītājs.

Runājot sīkāk par kampaņu “Es esmu mēs”, Klaišis uzteic biedrības sadarbību ar Valsts un pašvaldības policijām, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem un Probācijas dienestu. “Bet jāatceras, ka daudz svarīgāka par visiem līgumiem ir mijiedarbība starp nevalstiskajām organizācijām un valsts iestādēm. Mums ir daudz lielisku sociālo darbinieku, kam šis ir sirdsdarbs, bet lielākoties pati sistēma nav tāda. Mēs esam valsts, kam patīk birokrātija un tabulā vilkt ķekšus, bet pietrūkst mijiedarbības. Ar papīra parakstīšanu nekas neatrisinās,” norāda biedrības vadītājs.

Atgriežoties pie izskanējušajiem pārmetumiem par “pusaudžu darbošanos centros savā vaļā”, Klaišis norāda, ka viņam nereti tiek pārmests par viņa paša personīgo pagātni. “Tādās reizēs es uzsveru: mēs nestrādājam ar jauniešiem, bet gan radām viņiem vietu un vidi, kur viņi var strādāt paši ar sevi. Jā, mēs nodrošinām viņiem virkni speciālistu - terapeitus, sociālos pedagogus, atkarību speciālistus, juristus u.c. Bet mēs viņu dzīvi neveidojam, to dara viņi paši. (..) Neesam ne pāraudzināšanas iestāde, ne bērnudārzs. Mūsu sauklis ir: “Uzticamies un dodam iespēju!” Un tā ir jauniešu izvēle - izmantot šo iespēju vai ne.”

Runājot par sadarbību ar politiskajiem spēkiem, Klaišis norāda, ka viņa pieredzē ir gadījumi, kad politiķi, kuru uzskati ir diametrāli pretēji paša Klaiša uzskatiem, mēdz uz centriem nogādāt jauniešiem nepieciešamās preces. “Es šādus cilvēkus ārkārtīgi augstu vērtēju,” tā biedrības vadītājs, piemetinot, ka ierēdniecībai ir jāattīrās. “Nevienam nav noslēpums, ka pašvaldību iestādēs mēdz strādāt cilvēki, kam patīk demonstrēt savu varu. Vai ir vērts ko mainīt likumdošanas līmenī, ja ierēdniecības līmenī aizvien galvenais būs papīrs un ķeksis?”

Tāpat biedrības vadītājs norāda, ka gaida 15. Saeimas vēlēšanas, jo būs vērojamas izmaiņas vēlētāju “kvalitātē”, proti, pie vēlēšanu urnām varēs iet jaunieši, kas šobrīd ir pusaudžu vecumā un kam piemīt daudz labākas argumentācijas spējas nekā lielākajai daļai Klaiša vienaudžu. “Nākamās Saeimas vēlēšanas būs ļoti interesantas,” secina biedrības vadītājs.

Klaišis arī pauž, ka nav vērojamas kādas īpašas jauniešu problēmu atšķirības lielajās pilsētās un reģionos - drīzāk tas ir jautājums par pašvaldību izpratni. “Problēmas ir visur un būs vienmēr. Neatkarīgi no tā, cik labklājīgi mēs dzīvojam, vienmēr būs ģimenes, kurās vecāki būs alkoholiķi vai narkomāni un kurās cieš bērni,” tā Klaišis. Sarunas noslēgumā viņš uzsver: biedrības centri ir atvērti visiem jauniešiem, kas vien vēlas tur būt un darboties.

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu