Islande darbojās kā ledlauzis, lai Baltijas valstis atkal tiktu iekļautas starptautiskajā kārtībā un gūtu starptautisku atzīšanu, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents: Islande ir apliecinājusi, ka mazas valstis var mainīt vēsturi
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, piektdien Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Islandes prezidentu klātbūtnē Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri parakstīja deklarāciju, apliecinot apņemšanos sadarboties un veidot drošāku, inovatīvāku un konkurētspējīgāku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu. Deklarācija tika parakstīta vēsturiskā vietā "Höfði House", kur 1991.gadā tika parakstīts diplomātisko attiecību atjaunošanas akts.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra, ka šajā telpā pirms 31 gada tika veidota gan politikas, gan tiesību vēsture. Levita ieskatā, Islande pierādīja, ka salīdzinoši mazas valstis var mainīt vēsturi. Pēc valsts pirmās personas paustā,
tieši mazas valstis nav saistītas ar ģeopolitiskām ambīcijām, tās var vieglāk ievērot multilaterālisma jeb daudzpusīguma principu.
Levits skaidroja, ka šis multilaterālisma princips ir 1945.gadā ANO Statūtos izveidotās pasaules miera kārtības pamats. Viņš atzīmēja, ka, piemērojot multilaterālisma principus, var redzēt, ka nav lielu vai mazu valstu, ir tikai vienlīdzīgas valstis.
Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka Islande, neatzīstot Baltijas valstu inkorporāciju PSRS, radīja ļoti svarīgu precedentu starptautiskajās tiesībās - atkārtotu pasaules miera kārtības atzīšanu, jo Baltijas valstu okupācija bija tās pārkāpums.