Taču šis nerisinās mēģinājumus manipulēt ar sistēmu, kas prasa AdBlue piedevu. Vai sistēma strādā pa īstam, var izmērīt tikai pie noteiktas slodzes. Neraugoties uz to, vairākas Eiropas Savienības valstis, tostarp Vācija un Polija, mēģina cīnīties ar jau pieejamajiem līdzekļiem. Atsevišķos gadījumos transportlīdzekļus pat teju izjaucot, lai atrastu manipulācijas iekārtas.
“Tanī brīdī, kad Polija tā ļoti stingri pieķērās vērsim pie ragiem, arī šeit mēs sajutām, ka parādās izmaiņas - tie, kas varbūt nekad nav interesējušies par AdBlue, sāka par to interesēties, vajadzēja iegādāties, vajadzēja sevi nodrošināt ar vismaz kaut kādu risinājumu,” novērojis “CrossChem” valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons.
To, cik daudz varētu būt kravas auto, furgonu, spectehnikas un pasažieru transporta ar bojātu vai atslēgtu AdBlue padevi, mēģinājis aplēst minētais vielas ražotājs, analizējot tirgus un klientu datus. Viņu ieskatā, sistēma nestrādā jau piektdaļai (20%) šī transporta vecumā līdz diviem gadiem, 60 procentiem vecumā līdz pieciem gadiem. Bet, ja transportlīdzeklis būs vecāks par sešiem gadiem, izmešus mazinošā sistēma varētu būt atslēgta pat 90 procentiem. (Dati un aprēķini - CrossChem).
Piemēram, Vācijā, Austrijā vai Lielbritānijā, ja vadītāju pieķer, lietojot transportlīdzekli ar atslēgtām izmešu samazināšanas sistēmām, sods var pārsniegt tūkstoš eiro. Latvijā, sliktākajā scenārijā ir risks neiziet apskati. Par papildu sodiem nav domāts.
“Manuprāt, tas nebūtu obligāti, ne vienmēr ir jāvēršas pie cilvēkiem ar sodiem. Būtiskākais, manuprāt, ir nu pēc iespējas ātrāk dabūt šo te aprīkojumu, ar kuru varētu viennozīmīgi konstatēt šo faktu, un cilvēki vairs nebūtu ieinteresēti uz tādu rīcību,” saka CSDD Tehniskā departamenta vadītājs Jānis Liepiņš.