Mūsdienu strauji augošajā tehnoloģiju pasaulē pusvadītāji, kuri ir visa elektroniskā pamatā, tiek dēvēti par "jauno naftu". Covid-19 pandēmijas un dabas katastrofu ietekmē pusvadītāji kļuva par jaunas krīzes iemeslu - pēkšņi tos vajadzēja lielos daudzumos, kurus nebija iespējams saražot. Rezultātā gandrīz visas lielvalstis šobrīd investē pusvadītāju ražošanas apjomu palielināšanā, vai plāno to darīt tuvākajā nākotnē. Deficīta dēļ mums, patērētājiem, ir ne tikai jāmaksā vairāk, bet jāgaida mēnešiem ilgi, lai tiktu pie jauna auto, modernākās virtuves iekārtas, LED izstrādājumiem vai saules paneļiem.

Tas, ar ko saskaramies šobrīd, nav tikai Covid-19 un globālās sasilšanas rezultāts. Taivānā bāzētā pusvadītāju ražošanas giganta TSMC (Taiwan Semiconductor Manufacturing Company) pārstāve žurnālam TIME 2021. gada vasarā komentēja, ka saknes pusvadītāju šībrīža deficītam meklējamas 2018. gadā, kad bija vērojama pieprasījuma pārkārtošanās – atsevišķus produktus (attiecīgi specifiskas mikroshēmas) sāka patērēt vairāk, un pusvadītāju ražotājiem bija strauji jāpielāgojas. Situāciju vēl vairāk sarežģīja nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, tam sekojošais Huawei skandāls. Covid-19 pandēmija krīzi vienkārši strauji saasināja. Un lai gan aktuālā pusvadītāju krīze ir lielākā to ražošanas vēsturē, tā nebūt nav pirmā. Lielā pieprasījuma dēļ pusvadītāji savu pirmo krīzi piedzīvoja 1998. gadā. Savukārt 2000. gada krīzi izraisīja izejvielu deficīts, bet 2011. gadā - zemestrīce Japānā. Šī brīža krīzi izjūtam izteiktāk nekā iepriekšējās, jo ikdiena ir kļuvusi pilnībā elektroniska, digitāla, atkarīga no mikroshēmām. 1998. gadā mobilais telefons bija luksusa prece. Šodien tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa.