Padomju pieminekļu nojaukšana: Elksniņš Plešam nosūtījis paskaidrojuma vēstuli (6)

Paskaidrojuma vēstulē Plešam Elksniņš atgādina, ka Saeima 16.jūnijā pieņemtajā likumā "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" pašvaldībām uzdevusi līdz šā gada 15.novembrim veikt objektu demontāžu attiecīgi dokumentējot demontāžas procesu, respektīvi, pašvaldībām ir noteikta jauna deleģēta funkcija. Nosakot pašvaldībām absolūti jaunu funkciju un to deleģējot, pašvaldībai jābūt izsmeļošai skaidrībai par deleģētās funkcijas izpildi.

Ar mērķi ieviest procesuālo kārtību pašvaldībām par deleģētās funkcijas izpildi saistītiem jautājumiem un no tās izrietošiem uzdevumiem Saeima likuma Pārejas noteikumos uzlika par pienākumu Ministru kabinetam līdz šā gada 31.jūlijam izdot noteikumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtību.

Elksniņš uzsver, ka Ministru kabinets, neievērojot likumā noteikto termiņu, tikai 16.augustā pieņēma Ministru kabineta noteikumus "Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtība Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai", kas stājās spēkā vien 25.augustā, kas ir mēnesi vēlāk par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 21.jūlija vēstuli pašvaldībām, kurā lūgts iesniegt grafiku, kādā termiņā tiks veikta objektu demontāža.

Elksniņa ieskatā, uzdodot pašvaldībām jaunas deleģētas funkcijas izpildi, laikus neizdodot likumam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, nevar ne no domes priekšsēdētāja, ne no pašvaldības, ne arī no pašvaldību institūcijām prasīt paskaidrojumu par to, kad un kā tiks demontēti pieminekļi.

Elksniņš stāsta, ka pašvaldībā ir provizoriski aprēķināts, ka abu valdības noteikto pieminekļu demontāža izmaksās 350 000 eiro, turklāt šie izdevumi būs jāizmaksā uzreiz. Viņam nav saprotams, kā Plešs drīkst ieteikt pašvaldībai pārskatīt savu budžetu un atrast nepieciešamo finansējumu objektu demontāžai pašvaldības budžeta brīvprātīgo iniciatīvu finansēšanas sadaļā.

Ne VARAM, ne arī ministram nav tiesību dot norādījumus pašvaldībām pārskatīt pašvaldības autonomo funkciju finansēšanas apmēru un kārtību, kā arī dot norādījumus atteikties no pašvaldības brīvajām iniciatīvām, kurās, savukārt, ietilpst finansiālā atbalsta sniegšana tādu pašvaldībās akūtu problēmu risināšana, kā, piemēram, pašvaldības atbalsts veselības jomā, proti, atbalsts plānveida operācijām, pacientu iemaksām, stipendijas jaunajiem ārstiem, atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ģimenēm, jauniešu nodarbinātības programmai, energoefektivitātes pasākumiem. Kā risinājumu konkrētai situācijai Elksniņš piedāvā atgriezties pie vēsturiskiem ieņēmumiem pašvaldību budžetos no azartspēlēm, kuri tika samazināti par labu valsts budžetam 13.Saeimas laikā.

Turklāt Daugavpils pašvaldība 15.jūlijā iesniegusi Satversmes tiesā (ST) ir iesniegusi pieteikumu, apstrīdot likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atbilstību Satversmei.

ST ir atzinusi pieteikumu par sarežģītu, tādēļ līdz 15.septembrim ir pagarināts pašvaldības pieteikuma izskatīšanas termiņš.

Elksniņš vēstulē Plešam norādījis, ka VARAM nolikums nepiešķir VARAM tiesības vērtēt ST pieteiktos lūgumus, kā viņš to darījis savā vēstulē domes priekšsēdētājam.

Elksniņš norāda, ka šodienas tiesvedības kontekstā ST būs jāveido jauna judikatūra arī nākotnes gadījumiem, kad tiks skatīti Saeimas deputātu pieteikumi par likumu darbības apturēšanu, piemēram, par AS "Latvijas valsts meži" un/vai VAS "Latvijas dzelzceļš" privatizāciju, kurus tiek plānots skatīt 14.Saeimas darbības laikā.

Daugavpils mērs uzskata, ka Plešs priekšvēlēšanu laikā izmanto administratīvos resursus, lai vairotu savu popularitāti pirms 14.Saeimas vēlēšanām.

Elksniņš vēstulē Plešam lūdzis izvairīties no represijām pret Daugavpils pašvaldību un tās institūcijām par tiesību izmantošanu, iesniedzot konstitucionālo pieteikumu ST.

Kā vēstīts, vērtējot Daugavpils domes un tās mēra bezdarbību okupāciju slavinošu objektu demontāžā, Plešs pašvaldības vadītājam draud ar "sarkano kartīti".

Šodien preses konferencē Plešs uzsvēra, ka ministrija rūpīgi seko līdzi visām domes darbībām un bezdarbībai un tās pieļauto pārkāpumu kaudzīte krājas.

"Ja vairākas reizes esi saņēmis dzelteno kartīti, tad vienā brīdī var parādīties sarkanā kartīte," teica ministrs.

Viņš informēja, ka VARAM nosūtījusi Elksniņam atkārtotu pieprasījumu, nekavējoties plānot un īstenot pasākumus un pieņemt lēmumus par okupāciju slavinošu objektu demontāžu.

Ja pašvaldība nepārtrauks bezdarbību un kavēs ministrijas funkciju veikšanu, nesniedzot atbilstošu informāciju, ministrija vērtēs domes un priekšsēdētāja atbildību par likumā noteikto prasību nepildīšanu.

"Likumi ir jāpilda neatkarīgi no tā, vai kāds personiski tiem piekrīt vai nepiekrīt," uzsvēra ministrs.

Kopumā informāciju par okupāciju slavinošu pieminekļu demontāžas procesu esot iesniegušas 42 no 43 pašvaldībām. Vienīgā pašvaldība, kas to neesot izdarījusi, esot Daugavpils.

Kā preses konferencē skaidroja Plešs, pašvaldības atlaišana vai mēra atstādināšana nav VARAM pašmērķis, taču ministrija nekavēsies ar likuma izpildes nodrošināšanu. Sākotnēji tiks veiktas nepieciešamās darbības, lai pašvaldība pieņemtu nepieciešamos lēmumus, savukārt, ja tas nelīdzēs, VARAM var iesaistīties procesā, lai nodrošinātu likuma normu izpildi.