Pavaicā TVNET žurnālistam ⟩ Vai policija, pārbaudot personas ielu noziedzības apkarošanas reidos, nepārkāpj cilvēktiesības? (6)

11. augustā Valsts policija izplatīja paziņojumu, ka 10. augusta vakarā un naktī uz 11. augustu Valsts policijas likumsargi Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, Maskavas forštatē, Āgenskalnā un Ziepniekkalnā veica profilaktiskos pasākumus ielu noziedzības apkarošanai. Kopumā apmēram sešu stundu laikā policisti uz ielām pārbaudīja 146 personas, un tika konstatēts, ka desmit no pārbaudāmajām personām atrodas meklēšanā, tostarp piecas meklēšanā izsludinātās personas, kas tika aizturētas Maskavas forštatē un Ziepniekkalnā, policisti nogādāja uz izolatoru. Šādi profilaktiskie pasākumi nav jaunumus – līdzīgus reidus Valsts policija veikusi arī iepriekš.

TVNET saņēmis lasītāja Alda jautājumu ar lūgumu skaidrot, vai šādi reidi nepārkāpj cilvēktiesības, proti, vai policija ir tiesīga uz ielas apstādināt un pārbaudīt dokumentus. Kā skaidro Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskajā nodaļas juridiskā padomniece Daina Lepika, saskaņā ar likuma “Par policiju” 1.pantu policijas pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Likums arī uzskaita policijas uzdevumus: garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. Tāpat policijai ir jānodrošina kārtība uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās publiskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.

“Lai veiktu šī pienākuma izpildi, policijas darbiniekam atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības identificēt personas, tai skaitā pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai,” skaidro Tiesībsarga birojs, piemetinot, ka ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks jāsniedz paskaidrojums, kurā tiek pamatots katrs konkrētais ierobežojums. “Šādos gadījumos pēc personu pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība,” norāda birojā, turklāt ir jāpastāv individuālam policijas izvērtējumam. Tiesībsarga ieskatā, nebūtu pieļaujams, uz ielas tiktu pārbaudīta ikkatra persona, bez jebkāda individuāla izvērtējuma, jo tad šāda rīcība no Valsts policijas puses nevarētu tikt uzskatīta par samērīgu, kā arī būtu vērtējama kā nelietderīga policijas resursu tērēšana.

Vienlaikus Augstākā tiesa spriedumā lietā Nr. SKA-73/2017 izteikusies, ka jebkurai personai ir jābūt gatavai pakļauties saprātīgiem tās tiesību ierobežojumiem, ciktāl tie ir balstīti likumā, ir samērīgi un nepieciešami policijas uzdevumu pilnvērtīgai veikšanai. Tiesībsarga ieskatā,

šādu personu pārbaužu uz ielām radītās neērtības, kas nenoliedzami ir saistītas ar iejaukšanos personu privātajā dzīvē, ir pārāk nenozīmīgas un tādēļ samērīgas ar sabiedrības ieguvumu, novēršot iespējamus smagus noziedzīgus nodarījumus,

kā arī veicot nepieciešamus preventīvus pasākumus vietās, kurās ir paaugstināti noziedzības riski.

“Šādu pasākumu veikšanas efektivitāti pierāda desmit meklēšanā izsludinātu personu konstatēšana, pārbaudot vien 146 personas vietā Rīgas centrā, Centrālās stacijas rajonā, kur ikdienā apgrozās nesalīdzināmi lielāks personu daudzums, kā arī, iespējams, reibumā esošas nepilngadīgas personas aizturēšana ar nereģistrētu gāzes ieroci, tādējādi, iespējams, novēršot traģēdiju ar krietni smagākām sekām Vienlaikus, ja personai ir aizdomas, ka policijas darbinieks ir pārkāpis savas dienesta pilnvaras, nepamatoti ierobežojis personas pamattiesības, tajā skaitā tiesības uz privāto dzīvi, personai ir tiesības rakstveidā vērsties ar sūdzību Valsts policijā par šādu darbību prettiesiskumu un lūgt veikt pārbaudi,” pauž Tiesībsarga birojs.

Secinājums: Valsts policija nepārkāpj cilvēktiesības, veicot ielu noziedzības apkarošanas profilaktiskos pasākumus. Pārbaudot personas, policijas darbiniekam ir jāpamato pārbaudes nepieciešamība. Gadījumā, ja pastāv aizdomas, ka policijas darbinieks pārkāpis savas pilnvaras, personai ir tiesības vērsties Valsts policijā ar sūdzību.