“Lai veiktu šī pienākuma izpildi, policijas darbiniekam atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības identificēt personas, tai skaitā pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai,” skaidro Tiesībsarga birojs, piemetinot, ka ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks jāsniedz paskaidrojums, kurā tiek pamatots katrs konkrētais ierobežojums. “Šādos gadījumos pēc personu pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība,” norāda birojā, turklāt ir jāpastāv individuālam policijas izvērtējumam. Tiesībsarga ieskatā, nebūtu pieļaujams, uz ielas tiktu pārbaudīta ikkatra persona, bez jebkāda individuāla izvērtējuma, jo tad šāda rīcība no Valsts policijas puses nevarētu tikt uzskatīta par samērīgu, kā arī būtu vērtējama kā nelietderīga policijas resursu tērēšana.
Vienlaikus Augstākā tiesa spriedumā lietā Nr. SKA-73/2017 izteikusies, ka jebkurai personai ir jābūt gatavai pakļauties saprātīgiem tās tiesību ierobežojumiem, ciktāl tie ir balstīti likumā, ir samērīgi un nepieciešami policijas uzdevumu pilnvērtīgai veikšanai. Tiesībsarga ieskatā,
šādu personu pārbaužu uz ielām radītās neērtības, kas nenoliedzami ir saistītas ar iejaukšanos personu privātajā dzīvē, ir pārāk nenozīmīgas un tādēļ samērīgas ar sabiedrības ieguvumu, novēršot iespējamus smagus noziedzīgus nodarījumus,
kā arī veicot nepieciešamus preventīvus pasākumus vietās, kurās ir paaugstināti noziedzības riski.