Uzņēmējus brīdina par jaunu krāpniecības shēmu

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību.

Izkrāpt mēģina ne naudu, bet preces

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces.

Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu.

Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās. Krāpšanas izdošanās gadījumā preču “pircējs” pēc preču saņemšanas nozustu, tādējādi faktoringa kompānija no tā vairs nespētu atgūt pret rēķinu izsniegto finansējumu.

Vienā no šādiem gadījumiem kādam Latvijas farmācijas/medicīnas nozares uzņēmumam no jauna pircēja (ar kuru iepriekš nebija bijusi sadarbība) puses tika izteikts piedāvājums pārdot uzsūcošos paladziņus.

Pircējs it kā bija respektabls patēriņa preču mazumtirgotājs no Francijas, kas darbojas jau kopš 1978. gada un kura 2021. gada apgrozījums sasniedza 141 miljonu eiro. Tika piedāvāts 30 dienu rēķina pēcapmaksas termiņš, bet pēc atteikuma ierosināts izmantot faktoringa pakalpojumu. Pārdevējs vērsās pie faktoringa kompānijas ar lūgumu izsniegt apdrošinātu faktoringa finansējumu 30 000 eiro apmērā.

Otrā situācijā cita Latvijas kompānija saņēma piedāvājumu it kā no kāda Francijas lielveikala, kurš interesējās par kartupeļu čipsu iegādi. Jau atkal pircējs uzstāja uz pēcapmaksas rēķinu un stingri noraidīja jebkādu priekšapmaksu. Vienlaikus tika pieprasīts darījumam piemērot "DDP Incoterms" starptautiskās tirdzniecības noteikumus, kas paredz, ka par preču piegādi, transportēšanu, muitas un nodokļu formalitāšu nokārtošanu un apmaksu atbild pārdevējs. Pārdevējs vērsās pie faktoringa kompānijas ar lūgumu izsniegt faktoringa finansējumu 20 000 eiro apmērā.

Trešā shēma bija nedaudz sarežģītāka un izsmalcinātāka. Šajā gadījumā pārdevējs-starpnieks (Lietuvas uzņēmums) saņēma piedāvājumu par finiera saplākšņa iegādi no pircēja - respektablas Beļģijas kompānijas, ar kuru bija sadarbojies arī iepriekš, vienīgi šoreiz piedāvātā darījuma apjoms bija piecas reizes lielāks nekā iepriekš. Piedevām, saistībā ar karu Ukrainā un piegāžu apstāšanos no Krievijas un Baltkrievijas, ierasto piegādātāju vietā tika piedāvāts saplāksni importēt no kādas Brazīlijas kompānijas. Šajā reizē prasītā faktoringa finansējuma apmērs sasniedza jau 150 000 eiro.

Kā atpazīt krāpniekus?

Visos trijos minētajos gadījumos faktoringa kompānija "Factris", veicot pārbaudi, atklāja krāpniecību un apturēja darījumu. Neatkarīgi no tā, cik viltīgi un izsmalcināti ir veidota shēma, pastāv vairākas samērā vienkārši atpazīstamas aizdomīguma pazīmes, kas norāda uz iespējami krāpniecisku darījumu.

Pirmais “sarkanais karodziņš” ir tas, ka pats preču pircējs gan pirmais sazinās ar pārdevēju, gan jau pirmajam darījumam uzstāda noteikumu par pēcapmaksu, gan - jo īpaši, pirmais ierosina izmantot darījumam faktoringa pakalpojumu (vienā no aprakstītajiem gadījumiem pat pats sagatavoja un izsūtīja jau no savas puses parakstītu trīspusējo vienošanos, lai gan to parasti sagatavo un izsūta faktoringa kompānija); tāpat šajā kontekstā aizdomīga ir arī prasība par DDP Incoterms noteikumu piemērošanu.

Otrkārt, saņemot šāda rakstura piedāvājumu, vienmēr rūpīgi jāpārbauda sūtītāja kontaktu atbilstība oficiālajiem kompānijas (par kuru sūtītājs uzdodas) kontaktiem. Reizēm aizdomīgas e-pasta adreses ir identificējamas jau pirmajā acu uzmetienā (piemēram, izsūtīts no parastā "Gmail" e-pasta), taču citkārt tiek mēģināts reģistrēt līdzīgas e-pasta adreses un domēnus, kas varētu radīt iespaidu par kompānijas oficiālajiem kontaktiem (piemēram, domēna vārds “vanguysegroup.be”, lai gan kompānijas oficiālais domēna vārds ir “vanguyse.be”).

Šajā gadījumā var veikt pārbaudi "Google", meklējot kompānijas vārdu, atrodot tās oficiālo mājaslapu un salīdzinot tur norādītās darbinieku e-pasta adreses, domēna vārdus. Ieteicams pārbaudīt domēna vārdu vietnē who.is, kur redzama informācija par to, kad tas ticis reģistrēts (vienā no minētajām situācijām - tikai divas dienas pirms rēķina izsūtīšanas).

Treškārt, jāpievērš uzmanība konkrētajam uzņēmuma darbiniekam, kas piedāvājumu parakstījis. Jāapsver, vai tiešām šis darbinieks kompānijā atrodas atbilstošākajā amata pozīcijā, lai sūtītu šādu vēstuli. Bieži vien krāpnieki nespēj tikt pie atbildīgo darbinieku identitātēm, tāpēc izlīdzas ar to, ko var atrast - vienā no gadījumiem tika izmantots saistītās kompānijas darbinieka vārds. Jārēķinās, ka izsūtītie dokumenti virspusēji var izskatīties parakstīti un apzīmogoti, taču, ieskatoties vērīgāk, redzams, ka paraksts vai zīmogs izskatās pēc digitāli iekopēta elementa.

Ceturtkārt, jāizpēta, vai norādītā preču piegādes adrese atbilst kompānijas oficiālajām piegādes adresēm. Vienā no situācijām kā piegādes vieta bija norādīta kāda daudzdzīvokļu ēka (to var konstatēt, aplūkojot konkrēto adresi "Google Street View"), otrā situācijā - noliktava, taču parasta, ikvienam izīrējama noliktava, kurai nebija nekādas saistības ar kompānijas oficiālajām noliktavām (krāpnieki preču saņemšanai parasti uz dažām dienām izīrē noliktavu).

"Visbeidzot, reizēm krāpniecības aizdomu apstiprināšanai atliek tikai apskatīties it kā pircēja kompānijas oficiālo mājaslapu - tāpat kā aprakstā minētajā situācijā, tur jau bija publicēti paziņojumi par to, ka kompānijas vārds tiek izmantots krāpnieciskos nolūkos. Tāpat, saņemot aizdomīga darījuma piedāvājumu, ir vērts to apspriest uzņēmumā plašākā darbinieku lokā, nepieņemot vienpersoniskus un sasteigtus lēmumus," iesaka Barons.