Meitene ir no Rīgas, izaugsmes programmā jaunietēm “Beat IT” pieteicās ar savu sapni izveidot interjera dizainu kafejnīcai. Viktorijas mentore ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, dizaina biroja “H2E” līdzdibinātāja un radošā direktore Ingūna Elere.
Izveidot interjeru dizainu kafejnīcai divpadsmitā klasē. Viktorijas stāsts
Jau rakstījām par projekta enerģiskajām mentorēm - tagad laiks pašām sapņu realizētājām, meitenēm, kuras zina, ko vēlas, un centīsies šo sapni sasniegt!
Īsi pastāsti par sevi – kas esi, no kurienes nāc, ko esi līdz šim apguvusi/mācies?
Es esmu Viktorija Greidāne no Rīgas, mācos Rīgas Franču licejā, tagad jau 12. klasē.
Kā dzima sapnis par taviem nākotnes plāniem? Pastāsti kā šī ideja tev ienāca prātā un kā tu pati tai noticēji?
Dizainere esmu jau no bērnības, toreiz tā bija māju būvēšana lellēm un tērpu modelēšana pašmāju teātra izrādēm. Kad bija jādomā par nākotnes profesiju, izvēle nebija acīmredzama, bet nebija arī pārsteidzoša, zināju, ka tai ir jābūt racionālai, taču ar iespēju būt radošai, kā interjera dizainerei.
Kāpēc tev ir būtiski, lai šī ideja attīstītos – kāpēc sabiedrībai tas būtu nepieciešams?
Aptuveni 90% no savas dienas cilvēki pavada iekštelpās, tāds cilvēks esmu arī es. Kāpēc lai šo laiku nepavadīt funkcionālā, sociāli atbildīgā un estētiskā vidē?
Kā nonāci projektā “Beat It”? Ko tev tas nozīmē?
Pieteikšanās “Beat It” projektam bija ātra impulsa rīcība, kas izvērtās par 7 produktīvām pašizaugsmes nedēļām. “Beat It” tiešā nozīmē ir pārspēt savas šaubas un nepārliecinātību, lai atklātu savu īsto potenciālu.
Kādas tev ir attiecības ar mentori? Nosauc būtiskākās lietas, kuras esi jau mācījusies no viņas?
Pie Ingūnas nāku ar savu pa nedēļu padarīto, viņa man dod padomus, kā arī teorētiskās zināšanas un piemērus no savas profesionālās karjeras. No savas mentores es mācos dizainera domāšanas procesu un spēju pārvērst sajūtu redzamā idejā. Uz katru tikšanos es eju ar prieku un izeju ar gandarījumu.
Mums nevienam dzīve nav bijis rožu dārzs, pastāsti, par kādām savas dzīves sāpīgajām pieredzēm, no kurām esi augusi, tapusi striprāka un sajutusies apņēmības pilna sekot saviem sapņiem!
Esmu no citiem dzirdējusi, ka man vajadzētu būt diplomātei vai strādāt bankā, un karjera dizainā nereti tiek uzskatīta par mazāk atzītu. Paliekot pie savas izvēles, pierādīju sev, ka tiešām to vēlos, un pieņēmu, ka šādas izvēles veikšanā mans viedoklis ir noteicošais.
Ko jaunietim būtiski apzināties, ņemt vērā, uzsākot sekot savam sapnim?
Padoms, palīdzība vai piemērs no citu pieredzes var padarīt tavu sapni vieglāk un pilnīgāk realizējamu.
Vai neesi skolas laikā cietusi no mobinga, līdzcilvēku aizskārumiem, emocionālās vardarbības? Par to daudz runā, tāpēc apjautājos par pieredzi.
Nesaskaņas un draudzība pamatskolā gāja roku rokā, tāpēc emocionālie pārdzīvojumi man nav sveši. Kopš tā laika vārdu draugi lieki apkārt nemētāju.
Ko tu vēlētos pateikt jauniešiem, kas vēl svārstās par sava sapņa piepildīšanu?
YOLO, nepamēģināsi, neuzzināsi.
Īss dosjē:
Tava miera osta: Pastaiga pa mazu pilsētu, kad no tūristiem nav ne miņas.
Mīļākā smarža: Kad pēc ilgāka laika atgriezies mājās.
un garša: Pieclapu ceriņa zieds.
Valsts, kur vēlies aizceļot: Dānija.
Mīļākā grāmata, ko ieteiktu citiem: Anšlāva Eglīša Homo novus – grāmata ar daudzpusīgiem varoņu arhetipiem, ieskatu mākslinieku dzīvē un atziņām, kuras neskaitāmas reizes esmu izmantojusi eseju rakstīšanā skolā.
Mīļākā krāsa un ēdiens: Smaragdzaļa vai rozā (paldies, Schiaparelli) un crème brûlée.
Dzīvesgudrība, kuru vienmēr centies nest sev līdzi dzīvē: Rīcība nāk pirms motivācijas.
Tava laimes formula! Kafijas tasīte vienmēr un nekad.