Sankcijas pret Krieviju iznīcina kompānijas Latvijā? Nav tik vienkārši (1)

Viņš ar rūgtumu atbild, ka apgrozījums Krievijas tirgū ir samazinājies par 75%. Tomēr uzņēmuma direktors piebilst, ka tas praktiski nav ietekmējis uzņēmuma ienākumus. Viņi spējuši ātri aizstāt šo tirgu.

"Mēs esam pārvietojuši savus transportlīdzekļus uz Eiropas un Skandināvijas tirgiem. Taču arī ar tur viss nav tik vienkārši, jo prasības pret transportlīdzekļiem visur ir atšķirīgas," stāsta direktors, kurš piekrita runāt par sankcijām tikai ar nosacījumu, ka netiks minēts viņa vārds un uzņēmuma nosaukums, jo šī tēma ir ļoti jūtīga. 

Lai gan sarežģīta, situācija šajā uzņēmumā ir diezgan tipiska tiem, kurus skārušas Eiropas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. No vienas puses, dažiem no tiem slēdzas noieta un piegādes tirgus. No otras puses, ir nepieciešams iziet no savas komforta zonas un meklēt klientus un piegādātājus arī citviet pasaulē.

Taču problēma nemaz nav tik liela. Pirmkārt, nomaiņas process notiek jau ilgu laiku un veiksmīgi. Otrkārt, tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir diezgan niecīgs un turpina samazināties.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, piemēram, pirmajā pusgadā eksports uz Krieviju samazinājās par 16,5 miljoniem eiro jeb tikai par 3% no pirmskara līmeņa.

"Jebkura tirgus slēgšana īstermiņā ir slikta. Taču vidējā un ilgtermiņā ekonomika pārorientēsies. Man par to nav īpašu bažu," norāda BICEPS pētniecības centra ekonomists Sergejs Gubins.

Kopš militārās agresijas sākuma Ukrainā Eiropas Savienība pret Krieviju ir noteikusi septiņas sankciju paketes. Tās ietekmē vairākas nozares, jo īpaši finanšu, enerģētikas, tehnoloģiju un transporta nozari.

Turklāt sankcijas piemērotas 108 juridiskām personām un 1214 fiziskām personām – ne tikai politiķiem, bet arī uzņēmējiem.

Transporta nozare, kas sniedz pakalpojumus arī visām citām nozarēm, bija viena no pirmajām, kas izjuta sankciju ietekmi.

Kravas pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Poceluiko norāda, ka, no vienas puses, sankcijas "ir ierobežojušas atsevišķu kravu un preču kategoriju importu uz Krieviju, t.i., ir samazinājies importa apjoms". Taču turpmākajās sankciju paketēs Krievijas un Baltkrievijas pārvadātājiem tika aizliegts iebraukt Eiropas Savienības teritorijā. Izņēmuma gadījums ir iepriekš noslēgtie līgumi.

Krievijas un Baltkrievijas kravas automašīnu trūkuma dēļ radās ļoti liels transportlīdzekļu iztrūkums, un transporta izmaksas strauji pieauga. Tas bija izdevīgi transporta uzņēmumiem, bet neizdevīgi klientiem. Tikai dažus mēnešus vēlāk cenas atgriezās pirmskara līmenī.

Šo dažu mēnešu laikā uzņēmumi ir centušies pielāgoties citiem tirgiem. Kāda Latvijas uzņēmuma apgrozījums Krievijas tirgū ir samazinājies par 75%. Tā direktors stāsta, ka viņa uzņēmumam ir jāmeklē angļu valodā runājoši autovadītāji un jāatjauno tā autoparka daļa, kas neatbilst pašreizējajiem vides standartiem "Euro 5" un "Euro 6" (vides standarti, kas nosaka kaitīgo vielu daudzumu izplūdes gāzēs).

"Transportlīdzekļi, kas atbilst "Euro 3" standartam, bez sarežģījumiem varēja doties uz Krieviju, Baltkrieviju vai Kazahstānu, taču uz Eiropu tas nav tik izdevīgi," atzīst direktors.

Galvenās eksporta preces ir alkohols, pārtikas produkti un iekārtas, – un attiecīgo uzņēmumu eksports uz Krieviju ir samazinājies.

Taču sankciju ietekme dažādās nozarēs ir ļoti atšķirīga – vairākas nozares ir palielinājušas pārdošanas apjomu uz Krieviju. Kamēr lauksaimniecības eksports samazinājās par 15%, ķīmiskajā rūpniecībā, gluži pretēji, pirmajā pusgadā eksports palielinājās par 17%.

Valsts atbalsts

Jānis Vitenbergs, kurš tolaik bija ekonomikas ministrs, šā gada martā intervijā ar "LSM.lv" apgalvoja, ka valsts sniedz palīdzību tiem, kurus negatīvi ietekmējušas sankcijas. Piemēram, ministrija izveidoja koordinācijas centru, uz kuru ir iespējams zvanīt pa tālruni 68803505 un apspriest dažādas problēmas.

"Šajā gadījumā LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) palīdzēs atrast jaunus eksporta tirgus," viņš norādīja.

Turklāt Ministru kabinets ir izstrādājis atbalsta programmu dotāciju un aizdevumu garantiju veidā tiem uzņēmumiem, kuri ir cietuši visvairāk. Maksimālais atbalsta apjoms ir līdz 3 miljoniem eiro.

Taču ekonomisti apšauba šādu lēmumu pamatotību.

"Tā bija šo uzņēmumu izvēle – sadarboties vai nesadarboties ar Krieviju. Mēs nevaram vilkt salmiņus uz visām pusēm," uzsver Sergejs Gubins no BICEPS.

Viņš skaidro, ka katram uzņēmumam ir pienākums novērtēt visus iespējamos riskus, kas apdraud uzņēmējdarbību, it īpaši tā dēvēto valsts risku. Krievijā šis risks ir augsts, jo pēdējās desmitgadēs tā ir kļuvusi par valsti, kurā visi noteikumi var neparedzami mainīties vienas nakts laikā. Taču uzņēmumi vienalga uz to apzināti gāja.

"Tagad šis risks uzņēmumiem ir iestājies, taču man nešķiet pareizi to segt uz visas sabiedrības rēķina," norāda Gubins.

Vairāki nevēlas sadarboties ar Krieviju

Daudzi Latvijas uzņēmumi jau iepriekš ir saskārušies ar valsts risku un centušies no tā izvairīties.

Piemēram, viens no Latvijas IT nozares "flagmaņiem" jau pirms kara apzināti atteicās sadarboties ar Krieviju. Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvja, kurš vēlējās palikt anonīms, teikto, tam bija vairāki iemesli.

Pirmkārt, spēcīgi vietējie uzņēmumi, kas spēj radīt augsta līmeņa produktu. Otrkārt, Krievija aizsargā savu IT tirgu ar dažādiem ierobežojumiem, kas cita starpā neļauj piedalīties konkursos tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Krievijā.

Arī Rietumeiropā nav bijis viegli, jo tirgus ir sadalīts starp pasaules rūpniecības gigantiem.

"Jā, dažkārt mums ir klienti no Eiropas, taču tas drīzāk ir izņēmums, nevis regulāra prakse," apgalvo IT speciālists. Viņš norāda, ka viņa uzņēmums, tāpat kā daudzi citi Latvijas uzņēmumi, ir koncentrējies uz Amerikas, Āzijas un Āfrikas tirgiem.

Citi uzņēmumi, kas darbojas Krievijas tirgū, piemēram, "Zabbix", pēc kara sākuma nolēma pamest Krievijas tirgu. Pēc viņu teiktā, Krievijas tirgus daļa veidoja līdz 7% no "Zabbix" grupas kopējā pārdošanas apjoma. Citam Latvijā strādājošam uzņēmumam "Tietoevry" ar skandināvu saknēm Krievijā bija aptuveni 100 klientu, un Krievijas tirgus daļa veidoja aptuveni 0,4% no visiem ieņēmumiem.

Jānis Endele, zivju pārstādes uzņēmuma "Karavela" (un zīmola "Kaija") līdzīpašnieks, stāsta, kā viņš izjutis valsts risku uz savām ražotajām šprotēm. Pēc Krimas aneksijas, reaģējot uz Rietumu sankcijām, Krievija noteica pārtikas embargo Eiropas ražotājiem, tostarp zivju pārstrādes uzņēmumam "Karavela".

Puse no uzņēmuma pārdošanas apjoma tika realizēta Krievijā, kas bija mazāk nekā nozares kopējais rādītājs - ap 70%. Uzņēmumam izdzīvot palīdzēja tas, ka "Karavela" jau neilgi pirms tam sāka dažādot un paplašināt savus tirgus.

"Nav iespējams vienkārši aiziet un ienākt citā tirgū vienas nakts laikā," uzsver Endele. Lai stabilizētu situāciju un nostiprinātu savas pozīcijas citos tirgos, uzņēmumam bija nepieciešami divi gadi smaga darba.

Tomēr līdz 2022. gada sākumam uzņēmuma tirdzniecības apjoms ar Krieviju bija par 2% mazāks jeb aptuveni 550 000 eiro gadā. Pēc kara sākuma Ukrainā uzņēmums nolēma pilnībā pamest austrumu tirgu.

Cik lielā mērā Latvija ir ekonomiski atkarīga no Krievijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs apgalvo, ka Krievijas loma Latvijas ekonomikā jau sen ir stipri pārspīlēta, – pirms kara eksporta īpatsvars uz Krieviju bija tikai 6%, un tas samazinājies. 2014. gadā tas bija 12%.

"Lielākā daļa Latvijas eksporta tiek sūtīta uz Eiropas Savienības valstīm, īpaši uz Lietuvu, Igauniju un Vāciju," viņš uzsver.

Papildus enerģijai problēmas ir arī ar dažām izejvielām – metālu, ķīmiskajiem produktiem un kokmateriāliem. Daudzi uzņēmumi, kas iepriekš piegādāja minētās preču grupas, piemēram, "Riga Fertilizer Terminal", "Ventamonjaks", "Uralkali Trading", "Severstal Distribution", ir saistīti ar Krievijas oligarhiem, un uz tiem attiecas noteiktās sankcijas.

SIA "Severstal Distribution" valdes priekšsēdētājs Timurs Judičevs "RUS TVNET" pastāstīja, ka sankciju dēļ uzņēmuma noliktavās deviņās ES valstīs iesaldēti 360 tūkstoši tonnu metāla izstrādājumu, kas importēti uz Eiropu pēc klientu pasūtījumiem. Aptuveni trešdaļa no tiem atrodas Latvijā.

"Velmētais tērauds bez tālākas apstrādes ar laiku sarūsē un zaudē vērtību, tāpēc tas pēc iespējas ātrāk jānodod ekspluatācijā, bet diemžēl mēs neesam saņēmuši atļauju pārdot šo metālu Latvijā," viņš apgalvo.

"Severstal" īpašnieks ir Aleksejs Mordašovs, kura bagātība pēc aģentūras "Bloomberg" aplēsēm ir aptuveni 21 miljards ASV dolāru. Mordašovs bija viens no pirmajiem, kuram tika noteiktas sankcijas, – jau 28. februārī, tikai četras dienas pēc kara sākuma.

Taču pat negodā nonākušajam uzņēmumam ir izeja – pārdošana. Timurs Judičevs cer, ka regulatori ļaus pārdot uzņēmumu līdz šī gada beigām, un norāda, ka pircējs jau ir atrasts ("Eiropas uzņēmums ar labu reputāciju").

Taču, kamēr uzņēmums nevar darboties, Latvijas būvnieki ir novērojuši metāla trūkumu. Piemēram, "Bererix" pārstāvis Andis Linde marta vidū intervijā "LSM.lv" uzsvēra: "Krievijas metāls aizņem aptuveni 50% tirgus. Tāpēc šobrīd sanāk tā, ka tagad aptuveni 50% būs jāmeklē kaut kur citur."

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka atrast citus piegādātājus ir reāli, taču "viņiem jau ir citas, daudz augstākas cenas". Pēc viņa teiktā, piegādes ietekmē ne tikai sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, bet arī grūtības ar preču un izejvielu izvešanu no Ukrainas.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure stāstīja, ka kara sākumā pārtikas uzņēmumiem bija problēmas ar stikla taru piegādēm no Krievijas, taču "uzņēmumi ir radoši un prot rast risinājumus, lai gan tas ir sadārdzinājis iepakojuma izmaksas līdz pat 30%".

Taču kopumā sankcijas Latvijai nemaz nav tik milzīga traģēdija.

Ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka Krievijas daļa visā pasaules ekonomikā ir tikai 2%, kas nozīmē, ka pārējie 98% ir atvērti tirdzniecībai.

"Bija ērti tirgoties ar Krieviju, turpretī atvērt jaunus tirgus nav tik ērti. Taču ir nepieciešams iziet no savas komforta zonas," viņš uzsver.