Pavaicā TVNET žurnālistam ⟩ Atveram kontu citā ES dalībvalstī - kas jāņem vērā

Pienākumu nodrošināt iespēju ikvienam Eiropas Savienības (ES) pilsonim  atvērt pamatkontu kredītiestādē jebkurā dalībvalstī nosaka ES 2014.gadā izdotā direktīva (nevis Eiropas Centrālās bankas noteikumi) 2014/92/ES "par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām". Direktīva pieņemta ar mērķi, lai mazinātu nevienlīdzību un diskrimināciju dalībvalstīs attiecībā pret ES pilsoņiem no citām valstīm. 

Direktīvas 16.pantā norādīts: "Dalībvalstis nodrošina to, ka visas kredītiestādes vai pietiekams skaits kredītiestāžu piedāvā patērētājiem maksājumu kontus ar pamatfunkcijām nolūkā nodrošināt visiem patērētājiem pieeju šiem kontiem to teritorijā un novērst konkurences kropļojumus. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu kontus ar pamatfunkcijām piedāvā ne tikai kredītiestādes, kuras nodrošina maksājumu kontus tikai ar tiešsaistes pakalpojumu iespējām."

Kā skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FTKT), pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina patērētājam – fiziskai personai, kas ir Eiropas Savienības (ES) rezidents, piekļuvi maksājumu konta pamata pakalpojumu klāstam. Attiecīgi ar šādu kontu iespējamas tikai pašas vienkāršākās funkcijas, proti, bezskaidras naudas darījumi un skaidras naudas izņemšana bankomātos. Ja pilsonis vēlas atvērt, piemēram, noguldījumu kontu, tad uz to šī regula neattiecas un cilvēkam, kurš nav konkrētās valsts pilsonis, konta atvēršana var tikt atteikta. 

Vienlaikus pastāv ierobežojumi, un ne vienmēr kredītiestādei ir obligāti jāatver pamatkonts. Galvenokārt kredītiestāde ir tiesīga neatvērt pamatkontu, ja persona neievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu vai arī, piesakoties konta atvēršanai, sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Turklāt jāņem vērā, ka konts paredzēts tikai personiskai lietošanai, nevis saimnieciskas vai profesionālas darbības veikšanai. Tāpat FKTK mājaslapā uzskaitīti gadījumi, kad pamatkonta atvēršana var tikt atteikta: 

Atsevišķi direktīvā ir norādīts, ka bankas ir tiesīgas pieprasīt, lai iedzīvotājs, kas vēlas atvērt pamatkontu, izrādītu patiesu interesi par konta atvēršanu, vienlaikus dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šī procedūra nav pārāk apgrūtinoša vai sarežģīta. 

Lai pārraudzītu direktīvas ievērošanu, dalībvalsts deleģē attiecīgo institūciju, kas to pārrauga un kurā iespējams vērsties neskaidrību vai saņemta atteikuma gadījumā. Latvijas gadījumā tās ir divas iestādes - jau minētā FKTK un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. "Pamatkonta atteikuma gadījumā patērētājam ir tiesības vērsties ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai ārpustiesas strīdu izskatīšanas gadījumā ar pieteikumu Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombudā," atklāj FKTK. 

Kopskatā jāņem vērā, ka direktīvas pārraudzīšana un no tās izrietošās iespējamās soda sankcijas kredītiestādēm, kas nepamatoti atsaka iedzīvotājam pamatkonta atvēršanu, ir katras dalībvalsts pārziņā. Īstenošanas mehānismi variē no valsts uz valsti, tomēr, neraugoties uz atšķirībām, direktīvas mērķis ir viens, un tas ir jāievēro ES un arī Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. FKTK skaidro, ka pamatā bankas var atteikt pamatkonta atvēršanu, tikai ja ir pamatotas aizdomas, ka tas varētu tikt izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai jeb naudas atmazgāšanai. "Te jāvērtē katras dalībvalsts likumdošana par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas ierobežošanu," bilst FKTK.

Tāpat institūcija atklāj, ka Latvijā gadījumi, kad tiek atteikts pamatkonts, ir salīdzinoši reti un pēdējā laikā sūdzības par to nav saņemtas. Ja tiek saņemta sūdzība, tad tā tiek vērtēta individuāli. Proti, FKTK nevēršas ar soda sankcijām pret banku, bet gan, vadoties pēc lietas apstākļiem, skaidro, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, un attiecīgi sniedz bankai nepieciešamos norādījumus, ja atklājas, ka pamatkonta atvēršana atteikta bez pamatota iemesla.