Apgabaltiesai no jauna jāskata no digitālās televīzijas lietas izdalītais kriminālprocess pret Zabecki

Kā informē Augstākajā tiesā (AT), AT Krimināllietu departaments šodien, izskatot Ģenerālprokuratūras prokurora Monvīda Zelča kasācijas protestu Zabecka lietā, nolēma pilnībā atcelt Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 23.decembra attaisnojošo spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai.

AT savā lēmumā norāda uz diviem apstākļiem, kurus apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi.

Tiesa lēmumā sniedz vērtējumu uz prokurora protestā izvirzītajiem jautājumiem, proti, par kriminālprocesa sadalīšanu apelācijas instances tiesā un tās nolēmuma atbilstību Kriminālprocesa likumā noteiktajam. Tāpat AT vērtē predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigtības ietekmi uz Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanu.

AT konstatējusi, ka apelācijas instances tiesa, izdalot kriminālprocesu pret vienu apsūdzēto personu, ir radījusi situāciju, kad Kriminālprocesa likuma 1.pantā norādītais krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums faktiski nav panākams, neņemot vērā kriminālprocesa, no kura konkrētais kriminālprocess izdalīts, iztiesāšanas rezultātu. AT norāda, ka, pamatojot attaisnojoša sprieduma taisīšanu ar pamatkriminālprocesā pieņemtā nolēmumā, kurš nav stājies spēkā, secināto, apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

Tāpat AT piekrīt kasācijas protestā norādītajam, ka, lemjot jautājumu par Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esību vai neesību, nav nozīmes tam, vai predikatīvais noziedzīgais nodarījums tur, kur to nepieciešams konstatēt, ir vai nav pabeigts.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa pērnā gada 23.decembrī lēma pilnībā attaisnot digitālās televīzijas lietā iesaistīto bijušo "Kempmayer" valdes locekli Zabecki.

Apelācijas instances tiesa, izskatot rakstveida procesā izdalīto kriminālprocesu, konstatēja, ka apsūdzētajam Zabeckim inkriminētajās darbībās nav noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās puses, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punktu taisīja Zabeckim attaisnojošu spriedumu.

Iepriekš Zabecka lieta tika nodalīta atsevišķi no digitālās televīzijas lietas, kurā apsūdzēti bija Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Gints Bandēns, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ināra Rudaka, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.

2021.gada 12.jūlijā apelācijas instances tiesa digitālās televīzijas krimināllietā attaisnoja visus apsūdzētos. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa - norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Ar 2021.gada 12.jūlijā pasludināto spriedumu par nevainīgiem atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu nolemts izbeigt.

Pirms tam 2019.gada vasarā apelācijas instances tiesa lietā par vainīgām atzina virkni personu. Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda bijušajām "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") amatpersonām. Bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā, bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Zabeckim - divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, bet bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.

Kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektoram Spundem tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Polittehnologam Liepniekam apgabaltiesa piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" īpašniekam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.

Vienlaikus tiesa attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Savukārt Augstākā tiesa (AT) atcēla apelācijas instances spriedumu un lieta vēlreiz nonāca Rīgas apgabaltiesā.

AT atcēla spriedumu par visu apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstāja spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Kopumā digitālās televīzijas krimināllietā pirmajās divās tiesu instancēs bija notikušas 314 tiesas sēdes, 243 - pirmajā instancē, 71 - otrajā instancē. Pirmā tiesas sēde šajā krimināllietā notika jau 2007.gada 26.novembrī.

Ekonomisko lietu tiesa 31.janvārī lēma attaisnot visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos. Starp apsūdzētajiem bija ekspolitiķis Andris Šķēle, politiķis Ainārs Šlesers (LPV) un bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un citi.

Par spriedumu tika saņemts apelācijas protests un Rīgas apgabaltiesa 8.decembrī plkst.10 sāks skatīt tā dēvēto otro digitālās televīzijas krimināllietu.