“Šie droni nav darbojušies kaujas apstākļos, kuros ir nodrošināta augstu tehnoloģiju pretgaisa aizsardzība, kā tas ir Ukrainā. Līdz ar to varētu būt problēmas,” pauda militārais un drošības eksperts Maikls Naits.
“Ir bijuši nemiernieku triecieni Saūda Arābijas teritorijā un pa amerikāņu bāzēm Irākā, taču rezultāti nebija spīdoši. Tāpēc nebrīnīšos, ka tik saspringtā situācijā kā Ukrainā šiem droniem radīsies problēmas,” tā Naits.
Karš Ukrainā ir izgaismojis Krievijas nespēju izstrādāt kaujas dronus, kurus ASV izmanto jau 20 gadus, pārliecināti ir eksperti. Maskavā ir radusies apziņa, ka kaujas droni bija nepieciešami jau vakar, pie tam – lielā daudzumā.
Pašreizējā situācijā, lai risinātu dronu trūkuma problēmu, Krievija var paļauties tikai uz diviem saviem sabiedrotajiem – Irānu un Ķīnu. Tiesa – Ķīna oficiāli ir paudusi, ka iestājas par mierīgu Ukrainas kara noregulējumu, un nevēlas saskarties ar Rietumu sankciju radītajām sekām laikā, kad pašas ekonomikā ir radušās nozīmīgas problēmas.
Tādēļ paliek tikai Irāna, kurai ar to nav nekādu problēmu – Irānas droni tiek ražoti un komplektēti tikai un vienīgi Irānā, tāpēc Krievijai tas ir ļoti izdevīgi. Turklāt – Irāna ir Krievijas uzticams sabiedrotais.
Irāna ir arī piemērs tam, ka tās iekšējā ražošana attīstījās, neraugoties uz starptautiskajām sankcijām.
Kas attiecas uz Ukrainu, HIMARS un citu tālās darbības ieroču piegādes no Rietumiem ir ļāvušas Ukrainai iznīcināt nevienu vien Krievijas komandpunktu, kā arī loģistikas ceļus. Viena no lielākajām problēmām Krievijai ir tā, ka tai nav daudz kaujas dronu, kas varētu lielā attālumā veikt uzbrukumus konkrētiem mērķiem un iznīcināt Rietumu ieročus.