Sitiens reputācijai: Irāna kā galvenais cerību salmiņš Krievijai kaujas dronu jomā (8)

Pēc ASV un citu izlūkošanas aģentūru informācijas, transporta lidmašīnas izlidoja no Irānas 19. augustā, un šajās lidmašīnās atradās vismaz divu veidu bezpilota lidaparāti. Abu veidu droni ir spējīgi veikt triecienus pa radariem, artilērijas sistēmām un cita veida militāriem mērķiem.

Tomēr amerikāņu specdienesti norāda, ka šiem droniem ir zināmas tehniskas problēmas. Krievijas militāristu pirmajos veiktajos izmēģinājumos ar Irānas bezpilota lidaparātiem nav izdevies izpildīt noteiktos uzdevumus.

“[Dronu] sistēmā ir vairākas nepilnības. Krievi nav īsti apmierināti,” pauda kāds ierēdnis, kura valdība novēroja bezpilota lidaparātu nodošanas procesu.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas darbinieki, kuri arī aicināja saglabāt anonimitāti, zināja stāstīt vairāk par šo dronu piegādēm Maskavai. Ir iemesli domāt, ka šī dronu “Mohajer-6” un “Shaded” piegāde ir tikai pirmā partija. Kopumā tiek plānots, ka Irāna nodos Krievijas rīcībā vairākus simtus dažāda tipa dronu.

Krievijai pašai ir no 1500 līdz 2000 militāro izlūkošanas dronu, taču trūkst kaujas bezpilota lidaparātu, kas varētu dot iespēju īstenot precīzus uzbrukumus dziļi ienaidnieka teritorijā. Ukrainas armijas rīcībā ir par leģendu kļuvušie Turcijas ražojuma “Bayraktar”, kuri jau kopš kara sākuma ar apbrīnojamu vieglumu caursit Krievijas aizsardzību, kā arī rada nozīmīgus traucējumus apgādes sistēmās un artilērijas darbībā.

Baidena administrācija vēl jūlijā ziņoja, ka Irāna varētu nodot Krievijai lielu skaitu bezpilota lidaparātu Krievijai. Par precīzām Maskavas un Teherānas vienošanās detaļām (un problēmām) iepriekš netika ziņots.

Pēc vairāku avotu datiem, augusta vidū Krievijas lidmašīnas vairākas reizes lidoja uz Irānas karabāzi, lai savāktu dronus. Pirmajā partijā bija divi “Shaded” dronu modeļi - “Shaded-129” un “Shaded-191”, kā arī “Mohajer-6” modeļa droni. Tie skaitās vieni no labākajiem Irānas bezpilota lidaparātiem, kas ir spējīgi gan veikt izlūkošanas, gan uzbrukuma funkcijas.

Izlūkošanas informācija liecina, ka vienošanās ir kā rezultāts vairākus mēnešus ilgušām sarunām starp Teherānu un Maskavu. Sarunas vadīja Irānas Aizsardzības ministrijas Apgādes un loģistikas nodaļas vadītājs, brigādes ģenerālis Sajeds Hoižatolla Kureiši, kā arī Krievijas militārais sūtnis Teherānā. Pēc vienošanās Irānas tehniskie eksperti devās uz Krieviju, lai uzstādītu visas nepieciešamās sistēmas, bet Krievijas virsnieki veica apmācības Irānā.

Irānas valdība ir izvairījusies no atbildēm par ASV paziņojumiem saistībā ar dronu piegādi Krievijai. Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis jūlijā gan atzina, ka “pastāv sadarbība starp Irānu un Krievijas tehnoloģiju jomā”, taču uzsvēra, ka Irāna “iestājas par Ukrainas kara diplomātisku noregulējumu”.

Tāpat Irāna ir apgādājusi ar militārajiem droniem Jemenas nemierniekus, taču šie bezpilota lidaparāti diez vai ir izmēģināti apstākļos, kur tiek izmantota elektronikas “slāpēšanas” metode, kā tas ir Ukrainā.

“Šie droni nav darbojušies kaujas apstākļos, kuros ir nodrošināta augstu tehnoloģiju pretgaisa aizsardzība, kā tas ir Ukrainā. Līdz ar to varētu būt problēmas,” pauda militārais un drošības eksperts Maikls Naits.

“Ir bijuši nemiernieku triecieni Saūda Arābijas teritorijā un pa amerikāņu bāzēm Irākā, taču rezultāti nebija spīdoši. Tāpēc nebrīnīšos, ka tik saspringtā situācijā kā Ukrainā šiem droniem radīsies problēmas,” tā Naits.

Karš Ukrainā ir izgaismojis Krievijas nespēju izstrādāt kaujas dronus, kurus ASV izmanto jau 20 gadus, pārliecināti ir eksperti. Maskavā ir radusies apziņa, ka kaujas droni bija nepieciešami jau vakar, pie tam – lielā daudzumā.

Pašreizējā situācijā, lai risinātu dronu trūkuma problēmu, Krievija var paļauties tikai uz diviem saviem sabiedrotajiem – Irānu un Ķīnu. Tiesa – Ķīna oficiāli ir paudusi, ka iestājas par mierīgu Ukrainas kara noregulējumu, un nevēlas saskarties ar Rietumu sankciju radītajām sekām laikā, kad pašas ekonomikā ir radušās nozīmīgas problēmas.

Tādēļ paliek tikai Irāna, kurai ar to nav nekādu problēmu – Irānas droni tiek ražoti un komplektēti tikai un vienīgi Irānā, tāpēc Krievijai tas ir ļoti izdevīgi. Turklāt – Irāna ir Krievijas uzticams sabiedrotais.

Irāna ir arī piemērs tam, ka tās iekšējā ražošana attīstījās, neraugoties uz starptautiskajām sankcijām.

Kas attiecas uz Ukrainu, HIMARS un citu tālās darbības ieroču piegādes no Rietumiem ir ļāvušas Ukrainai iznīcināt nevienu vien Krievijas komandpunktu, kā arī loģistikas ceļus. Viena no lielākajām problēmām Krievijai ir tā, ka tai nav daudz kaujas dronu, kas varētu lielā attālumā veikt uzbrukumus konkrētiem mērķiem un iznīcināt Rietumu ieročus.

Tāpat kaujas dronu trūkums liedz Krievijai traucēt Ukrainas armijai nostiprināt un atgūt savas teritorijas, kā arī papildināt rezerves. Ukrainas armijas rīcībā ir īpašas elektroniskas aizsardzības sistēmas, pateicoties kam, daudzi Krievijas droni faktiski kļūst par metāllūžņiem.

Krievija cenšas pati veidot savu dronu ražošanu, taču tam traucē Rietumu sankcijas un eksporta kontrole. Analītiķi norāda, ka regulāras pusvadītāju piegādes ir atslēgas punkts bezpilota lidaparātu ražošanā.

Pēc kāda militārā eksperta teiktā, Krievija paļaujas uz “melno tirgu”, taču ar to ir par maz. Mikročipi ir vajadzīgi visam – sākot no īpašām raķetēm, beidzot ar lidmašīnām un tankiem, nemaz nerunājot par “civilajiem elektronikas produktiem”.

Analītiķi norāda, ka kaujas dronu piegāde Krievijai diez vai ietekmēs pārrunas par Irānas kodolvienošanos, kas pašlaik notiek starp Irānu un pasaules līderiem. Tas ir tādēļ, ka šo pārrunu mērķis ir iznīcināt Irānas spējas ātri radīt kodolieročus. Tomēr militārā saikne starp Irānu un Krieviju ir nepatīkams pavērsiens Rietumvalstu vadītāju acīs.

Runājot par Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu – viņš diez vai ir pamanījis kādu nepatīkamu niansi: vienošanās ar Irānu ir sitiens Krievijas pašas reputācijai, kas sevi pozicionējusi kā “otra varenākā armija pasaulē”. Atšķirībā no nīstās ASV Krievijai ir nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie citām valstīm, kam ir daudz attīstītākas militārās tehnoloģijas.