Kovids ir sasniedzis faktiski katru Zemes nostūri, izņemot trīs vietas (1)

Vienīgā valsts pasaulē, kurā kopš pandēmijas sākuma nav neviena paša reģistrēta saslimšanas gadījuma ar kovidu, ir Centrālāzijas valsts Turkmenistāna. Šīs valsts oficiālo informāciju gan apšauba eksperti un Pasaules Veselības organizācija, kas uzskata, ka šīs valsts amatpersonas vilto datus, lai uzrādītu maksimāli pozitīvu ainu.

Tāpat neviena saslimšanas gadījuma nav arī Tokelau un Svētās Helēnas salā, kas ir attiecīgi Jaunzēlandes un Lielbritānijas teritorijas Klusajā okeānā. Faktu, ka šīs teritorijas nav skāris kovids, salīdzinoši ticamu padara fakts, ka šīs teritorijas atrodas nomaļās vietās Klusā un Atlantijas okeāna vidū. Turklāt šeit ir ļoti stingri karantīnas noteikumi un arī iedzīvotāju skaits abās teritorijās kopā pat nesasniedz 6000 cilvēku.

Kovids ir kļuvis par aktuālu problēmu Klusajā okeānā esošajās Māršala salās, kur augustā tika atklāti pirmie saslimšanas gadījumi vietējo iedzīvotāju vidū. Iepriekš šajā vietā kovids tika konstatēts vien ceļotājiem.

Līdzīga situācija ir vērojama arī citās Klusā okeāna salu valstīs – Niue, Kiribati, Samoa, Nauru, Vanuatu, Tongā un Mikronēzijā, kas ir pēdējā valsts ar vismaz 100 000 iedzīvotāju, kura zaudēja savu “kovida brīvās valsts” statusu. Šai valstij iepriekš bija izdevies to saglabāt, pateicoties ģeogrāfiskajai izolācijai, stingrajai robežkontrolei un karantīnas noteikumiem.

Totalitārā un izolētā Ziemeļkoreja vairāk nekā divus gadus kategoriski noliedza, ka šajā valstī būtu kaut viens kovida gadījums. Tomēr maijā valstī kovida dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija, jo kovids sāka strauji izplatīties valsts iedzīvotāju vidū.

Pirmo reizi par aizdomīgiem un masveidīgiem saslimšanas gadījumiem tika ziņots 2019. gada beigās Ķīnas pilsētā Uhaņā. Kopš tā laika vīruss SARS-CoV-2, kas izraisa Covid-19, strauji izplatījās visā pasaulē. Tā rezultātā tika ievērojami ierobežota ceļošana, noteikta karantīna, un daudzviet – stingri, pat neloģiski pasākumi slimības izplatības ierobežošanai.

Tomēr, kā redzams teju trīs gadus vēlāk, visi šie ierobežojumi izrādījušies veltīgi, jo kovids turpina izplatīties un ir attīstījušies jauni, lipīgāki varianti. Pat visizolētākajās sabiedrībās, kā salu valstīs, ir nācies saskarties ar kovida izplatību.

Šāda veida grupas ir ļoti ievainojamas attiecībā pret infekcijas slimībām, jo šajās vietās ir nosacīti vāja veselības aprūpe, tāpat arī trūkst virknes preventīvu pasākumu. Piemēram, Austrālija un Jaunzēlande ir saglabājušas stingru robežkontroli, lielākā daļa valstu ir atcēlušas ieceļošanas ierobežojumus. Tas tādēļ, ka lielākā daļa pasaules sabiedrības cenšas pielāgoties dzīvei ar vīrusu, lai mazāk kaitētu ekonomikai. Nozīmīgs izņēmums ir Ķīna, kas joprojām ir apņēmusies iznīdēt vīrusu, īstenojot drakonisku nulles kovida politiku. Šāda politika ir būtiski kaitējusi valsts ekonomikai, kā arī izraisījusi problēmas globālajās piegāžu ķēdēs.

Interesanti, ka kovids ir “paviesojies” pat attālākajos polārajos reģionos. 2020. gada beigās Antarktīda bija pēdējais kontinents, kurā vēl nebija neviena saslimšanas gadījuma. Tomēr 2020. gada nogalē Čīles armija ziņoja, ka tai piederošajā Bernardo O’Higinsa izpētes stacijā ir vairāki sasirgušie ar kovidu. Kopš tā laika Antarktīdā bijuši vēl divi citi saslimšanas uzliesmojumi, tostarp Beļģijas un Argentīnas pētnieku stacijās.

Pirmais gadījums Arktikā – reģionā, kurā atrodas Kanādas, Dānijas karalistes, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Krievijas un ASV ziemeļu reģioni, tika fiksēts 2020. gada februāra beigās. Kopš tā laika vairāk nekā 2,5 miljoni (no septiņiem miljoniem) cilvēku šajā reģionā ir izslimojuši kovidu, bet 28 600 cilvēki miruši.

Kopumā visā pasaulē ir fiksēti 602 saslimšanas gadījumi ar kovidu kopš pandēmijas sākuma. Visvairāk saslimšanas gadījumu ir ASV – 94 miljoni, kam seko Indija (44 miljoni), Francija (35 miljoni), Brazīlija (34 miljoni) un Vācija (32 miljoni). Vairāk nekā 6,5 miljoni cilvēku ir miruši no vīrusa. Visvairāk no kovida mirušo ir ASV (miljons), Brazīlijā (684 000), Indijā (528 000) un Krievijā (376 000).

Ir skaidrs, ka patiesie rādītāji (gan saslimstības, gan mirstības) ir daudz lielāki, nekā oficiālā statistika. Testēšanas kvalitāte un kapacitāte atšķiras katrā valstī. Cilvēki ar asimptomātisku slimības norisi pat nenojauš, ka ir slimi, tāpat arī valstīs atšķiras kritēriji, pēc kuriem rēķināt kovida statistiku. Tas viss liedz objektīvi veikt salīdzinājumus starp valstīm.

Precīzākais rādītājs, kam jāatspoguļo pandēmijas ietekme, ir nāves gadījumu skaits. Piemēram, valstīs, kur pēkšņi un strauji augusi mirstība, bet kovida statistika bijusi “teju perfekta”, radās aizdomas par statistikas viltošanu.

Tomēr statistikā netiek iekļauts vēl viens nozīmīgs faktors – kovidu pārslimojušie ar tā saucamā “ilgā kovida” simptomiem, kā arī problēmas, ar ko saskaras bērni, ilgu laiku pavadot mājsēdē.