Kā norādījis Borels, ministri bijuši vienisprātis, ka attiecības ar Maskavu nevar turpināt kā ierasts un, ka minētais līgums ir "pilnībā apturams".
Līguma darbības apturēšana nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk, piebildis ES augstākais pārstāvis ārlietās.
"Tas būtiski samazinās ES dalībvalstu izsniegto jauno vīzu skaitu," paziņojis Borels.
Diplomāti atklāja, ka ES ministri nespēja vienoties par vispārēju aizliegumu izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem, jo dalībvalstu domas dalās šajā jautājumā.
Borels norādījis, ka kopš jūlija vidus ievērojami pieaugusi Krievijas pilsoņu plūsma uz kaimiņvalstīm.
"Tas ir kļuvis par drošības risku šīm kaimiņvalstīm," atzinis Borels. "Papildus tam mēs esam redzējuši daudzus krievus, kuri ceļo, lai atpūstos un iepirktos tā, it kā Ukrainā neplosītos karš," viņš piebildis.
Piekāpjoties ES austrumu dalībvalstīm, kas vēlējās vēl stingrāku pieeju, Borels uzsvēris, ka valstis, kas robežojas ar Krieviju, "var pieņemt pasākumus valstu līmenī, lai ierobežotu iebraukšanu Eiropas Savienībā".
Taču viņš norādījis, ka jebkuriem pasākumiem būs jāatbilst ES Šengenas zonas noteikumiem, un uzsvēris, ka ir svarīgi, lai Krievijas pilsoniskās sabiedrības locekļi arī turpmāk varētu ceļot uz ES.