Ministre: IZM nav ne skapja, ne seifa solījumiem par finansējuma piešķiršanu pedagogiem

Muižniece skaidroja, ka uz 29.augustu Latvijā trūka 3,82% pedagogu, taču tas ne vienmēr nozīmē veselas pedagoga slodzes iztrūkumu, dažkārt tās ir tikai atsevišķas mācību stundas. Pilnīgāka informācija par skolotāju un skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā būs zināma pēc 5.septembra.

Ministre atzina, ka būtiskas atšķirības skolotāju iztrūkumā šogad, salīdzinot ar citiem gadiem, nevar novērot. "IZM ir zināma situācija, ka atsevišķās skolās varētu nenotikt kādi mācību priekšmeti," sacīja politiķe, uzsverot, ka jārod visi iespējamie risinājumi problēmas risināšanai. Izglītības standarts šādas situācijas ļauj risināt, mainot uzsvarus mācību priekšmetu norisē. Tāpat pašvaldībām ir virkne instrumentu, lai mudinātu speciālistus strādāt skolās.

Muižniece uzsvēra, ka iepriekš ministrija daudz cīnījusies, lai mācības varētu notikt klātienē, un patlaban nav plānots atgriezties pie attālinātajām mācībām. Epidemioloģiskās drošības nosacījumi izglītības iestādēs būs atkarīgi no kopējās situācijas un noteikumiem valstī.

Kontekstā ar sarunām ar pedagogu arodbiedrību par potenciālo nozares streiku Muižniece norādīja, ka pedagogu prasībās ir virkne punktu, kas pamatā attiecas uz algu un slodzes balansēšanu, kas kopumā trīs gados izmaksātu vairāk nekā pusi miljarda eiro.

Runājot par to, kā izvairīties no streika, Muižniece pauda, ka jāsaprot, ka gadiem nerisinātas problēmas ar vienu valdības lēmumu un finanšu piešķīrumu atrisināt nav iespējams, tāpēc jāvienojas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par izpildāmām lietām.

"IZM nav ne skapja, ne seifa, lai izglītības ministrs varētu kaut ko solīt piešķirt," teica ministre, piebilstot, ka IZM var runāt par pirmsskolas pedagogu slodžu sabalansēšanu, jo finansiālā ietekme ir salīdzinoši neliela - 1,8 miljoni eiro nākamajam gadam. Spējot definēt, kas ir tas, par ko puses var vienoties, lai izvairītos no streika, jābūt arī tālākām sarunām ar Finanšu ministriju (FM). Patlaban ministres rokās neesot konkrētas vienošanās ar LIZDA, ar ko sekojoši doties uz FM.

Kā ziņots, LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.

Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.