Ekonomisti ir neizpratnē: vasaras sākumā bija skaidrs, ka patēriņa cenu kāpums šogad apstāsies, taču šobrīd prognozes ir daudz drūmākas. Makroekonomisko pētījumu firmas "Consensus Economics" aptaujātie ekonomisti ir paaugstinājuši eirozonas inflācijas prognozes 2023. gadam aptuveni par 4%, kas ir divreiz vairāk par Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2% prognozi un gandrīz par trešdaļu vairāk, nekā tika prognozēts jūnijā.

Galvenais vaininieks ir straujš gāzes cenu pieaugums. Gāzes cena Nīderlandes "Title Transfer Facility" biržā kopš jūnija ir pieaugusi vairāk nekā divarpus reizes. Paredzēt turpmākās cenu izmaiņas ir gandrīz neiespējami, jo tirgotājus ietekmē nevis racionalitāte, bet gan bailes no Krievijas gāzes krānu slēgšanas. Gāze ietekmē arī elektroenerģijas cenu un līdz ar to arī gandrīz visu citu produktu un pakalpojumu cenas Eiropā.

Spiediens uz Centrālo banku

Tātad, kamēr gāzes cenas turpinās pieaugt, inflācijas līmenis eirozonā saglabāsies augsts. Tāpēc vairāki analītiķi prognozē, ka patēriņa cenas eirozonā šogad pieaugs pat par 10% un ka nākamgad Eiropa piedzīvos ekonomikas lejupslīdi. Vācijas finanšu uzņēmuma "Berenberg" galvenais ekonomists Holgers Šmidings laikrakstā "Financial Times" prognozēja: ja gāzes cena biržā ilgstoši saglabāsies virs 200 eiro par megavatstundu, inflācija, kas pēdējos mēnešos Vācijā ir sasniegusi vairāk nekā 8%, pamatīgi pieaugs. Gāzes cena visu augustu ir saglabājusies virs 200 eiro, un 30.augustā tā sasniedza aptuveni 270 eiro par megavatstundu.

Aizvien augstākas inflācijas prognozes palielina spiedienu uz ECB ātrāk paaugstināt procentu likmes, kas, savukārt, var paātrināt ekonomikas lejupslīdi, jo strauji augošās elektroenerģijas cenas jau tagad ietekmē uzņēmumus un samazina eksportu un patēriņu. Arī darba vietu zaudēšana vairs nav aiz kalniem. Tajā pašā laikā augstākas procentu likmes tieši neietekmēs elektroenerģijas cenas, ar kurām manipulē politiķi.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X