Vēja turbīnu lāpstiņas kalnu grēdā pretī manam logam šodien griežas īpaši enerģiski. Pagājušās nakts vētra ir mazinājusies, taču turpina pūst spēcīgs vējš, piegādājot kilovatus elektrotīklam bez jebkādām papildu izmaksām (jeb, ekonomistu valodā runājot, robežizmaksām). Taču cilvēkiem, kuri cenšas savilkt galus šajā šausmīgajā dzīves sadārdzināšanās krīzē, par šiem kilovatiem ir jāmaksā tā, it kā tie būtu ražoti no visdārgākās sašķidrinātās dabasgāzes, kas no Teksasas nogādāta uz Grieķijas krastiem. Šim absurdam, kas sniedzas arī ārpus Grieķijas un Eiropas, ir jāpieliek punkts.
Abonentiem
Laiks "uzlaist gaisā" elektrības tirgus (22)
Šis absurds izriet no maldiem, ka valstis spēj simulēt konkurētspējīgu un līdz ar to efektīvu elektroenerģijas tirgu. Tā kā mūsu mājās vai uzņēmumos nonāk tikai viens elektrības kabelis, atstājot visu tirgus pārziņā, tiktu radīts ideāls monopols, – iznākums, ko neviens nevēlas. Taču valstu valdības nosprieda, ka tās spēj simulēt konkurētspējīgu tirgu, lai aizvietotu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, kas agrāk ražoja un piegādāja elektroenerģiju. Viņi to nespēj.