"Latvenergo" lēmums slēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdu apdraudot Skultes LNG termināļa projekta īstenošanu (11)

Viņš atgādina, ka šā gada 11. aprīlī valdību veidojošo partiju koalīcija nolēma, ka energodrošības nodrošināšanai Latvijai ir nepieciešams savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, un uzlika Ekonomikas ministrijai pienākumu izvērtēt divus potenciālos termināļa projektus, Skultes ostā un Rīgas ostā. Šā gada 30. augustā Ministru kabinets nolēma atbalstīt termināļa izveidi Skultes ostā, kā arī noteica projekta realizācijas termiņu līdz 2024. gada rudenim.

Iepriekšējos mēnešos "Latvenergo" paudis gatavību slēgt vienošanos par noteikta daudzuma jaudu rezervāciju no Skultes LNG termināļa, tiklīdz tas iegūst nacionālo interešu objekta statusu, apgalvo Salmiņš, piebilstot, ka šāda vienošanās ļautu AS "Skulte LNG Terminal" nekavējoties piesaistīt stratēģisko investoru un sākt projekta īstenošanu, lai varētu sākt gāzes piegādi Latvenergo pēc iespējas ātrāk.

Taču šīs nedēļas laikā "Latvenergo" nostāja esot mainījusies, un publiskajā telpā AS "Latvenergo" ir paziņojis par plāniem noslēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu.

"Informējam, ka šāds solis kritiski negatīvi ietekmē iespēju panākt Latvijas enerģētisko neatkarību un apdraud Skultes termināļa projekta īstenošanu," pauž Salmiņš. 

Viņš skaidro, ka, pārceļot lielāko daļu Latvijas dabasgāzes tirgus apgādes caur Klaipēdas termināli, saglabājas jau šogad zināmie dabasgāzes apgādes drošības riski Lietuvas iekšējās pārvades infrastruktūras un starpsavienojuma ar Latviju jaudu ierobežotas pieejamības apstākļos. 

Iepriekšējos mēnešos "Latvenergo" bijis gatavs slēgt līgumu ar Skultes termināli, bet nu tas gribot sagaidīt, kad terminālis tiks uzbūvēts. 

"Vienlaikus ar pozīcijas izmaiņu pret Skulti "Latvenergo" uzņemas ilgtermiņa saistības (kuras nav obligātas labiem piegādes noteikumiem) pret Klaipēdas termināli, un tas stratēģiskajam investoram ir skaidrs signāls, ka Skultes risinājums "Latvenergo" nav gaidīts un riski ieguldīt pieaug.

Mūsu skatījumā šī pēkšņā nostājas maiņa ir kaitniecība, nacionālo interešu un enerģētiskās neatkarības sabotāža, jo tādējādi apzināti tiek bremzēta Latvijas LNG infrastruktūras attīstība," sašutumu pauž "Skulte LNG Terminal" valdes loceklis.

Pēc viņa teiktā, šī nostāja ir pretrunā arī ar Latvijas Republikas īstenoto enerģētiskās neatkarības politiku pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. ""Latvenergo" valde ļoti labi apzinās, kādas sekas šāda rīcība var radīt, tāpēc "Latvenergo" īstenotais "U pagrieziens" pretēji enerģētiskās neatkarības interesēm, ir vēl jo grūtāk izskaidrojams," norāda Salmiņš.

Viņš atzīmē: lai izpildītu valdības lēmumu par Latvijas energopatstāvību un piegāžu noturību, AS "Latvenergo" ir iespēja iegādāties dabasgāzi, noslēdzot ilgtermiņa līgumu ar dabasgāzes piegādātājiem un piegādes īstenojot ar diversificētu transporta un regazifikācijas stratēģiju, rezervējot īstermiņa jaudas gan Klaipēdas terminālī, gan arī Inko terminālī Somijā, kura ekspluatācija tiks sākta decembrī. Salmiņa ieskatā tas ļautu daudz efektīvāk izvairīties no šogad jau pieredzētajiem sastrēgumiem, kā arī ar tiem saistītajām milzīgajām papildu izmaksām saistībā gan ar termināļa lielo noslodzi, gan arī neharmonizējamām regazifikācijas un pārvades jaudām.

"Skulte LNG Terminal" valdes loceklis arī uzsver, ka, Klaipēdas termināļa utilizācijai esot tuvu tehniskajam maksimumam, tuvākajos gados būtiski paaugstināsies termināļa kopējās izmaksas, t.sk. strauji augošās netiešās izmaksas, kuras ietekmē apgrūtināta kravu piegāžu un regazifikācijas sinhronizācijas grūtības.

Viņaprāt, ilgtermiņa jaudu rezervācija saistās ar ievērojamiem izmaksu riskiem, jo, tirgū nonākot efektīvākam un zemāku izmaksu terminālim, kāds attīstītāju ieskatā būs "Skulte LNG terminālis", regazifikācijas jaudu pieprasījums otrreizējā tirgū pēc Klaipēdas un Inko termināļu jaudas produktiem strauji kritīsies un tirgus dalībnieki kā līmeņatzīmi izmantos lētāko tirgus piedāvājumu.

Līdz ar to Skultes LNG termināļa attīstītāji aicina Ekonomikas ministriju kā "Latvenergo" kapitāldaļu turētāju izvērtēt iespējas lūgt "Latvenergo" padomei pārskatīt plānoto regazifikācijas jaudu iegādes plānu un iegādāties tikai īstermiņa produktus Klaipēdas un Inko termināļos, lai samazinātu finansiālos (pārmaksas) riskus, kas saistīti ar ilgtermiņa rezervāciju uzturēšanu vairākos LNG ieejas punktos.

"Mēs kategoriski noraidām AS Latvenergo valdes apgalvojumus, ka nav iespējams noslēgt ilgtermiņa sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu līgumu, ja pircējs nav jau iegādājies regazifikācijas jaudas uz līdzvērtīgu periodu. Ja reģionā ir pieejami vairāki termināļi, piegādātāji neprasa visas piegādes regazificēt tikai vienā noteiktā terminālī," vēstulē uzsver Salmiņš.

Līdzīgi attīstītāji noraida "Latvenergo" valdes apgalvojumu, ka nav iespējams noslēgt vienošanos par termināļa lietošanu pirms tā izbūves, nerīkojot iepirkumu. "Kā jau minējuši paši "Latvenergo" pārstāvji, tiek izskatīta iespēja iegādāties līdzīga perioda ilgtermiņa regazifikācijas jaudas Klaipēdas terminālī un Inkoo terminālī, tomēr šīm piegādēm uzņēmums iepirkumus nerīko. Iepirkumu procedūras netiek rīkotas arī pārvades vai uzglabāšanas jaudu iegādei. Turklāt, atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, visi termināļi pārdos savas jaudas par attiecīgo regulatoru apstiprinātiem tarifiem un tiem nebūs iespēju piedāvāt "Latvenergo" cenu, kas atšķirtos no noteiktā tarifa," skaidro attīstītāji, piebilstot, ka publisku tarifu salīdzināšanai sarežģīta iepirkuma procedūra nav jārīko.

Turklāt līdzšinējās sarunās "Latvenergo" pārstāvji nekad neesot pieminējuši iepirkuma procedūras nepieciešamību, tādēļ šāda atruna attīstītājiem esot liels pārsteigums.

Attīstītāji uzsver, ka "Skulte LNG Terminal" nav prasījusi "Latvenergo" pašlaik noslēgt līgumu par ilgtermiņa regazifikācijas jaudas produkta iegādi un šāda produkta struktūras izstrāde būtu jāveic kopīgi ar lielāko patērētāju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

"Vienlaikus sarunās gan ar "Latvenergo", gan arī ar Ekonomikas ministriju vienmēr esam uzsvēruši nepieciešamību vienoties par noteikta daudzuma jaudas rezervāciju uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem kā termināļa projekta realizācijas obligātu priekšnoteikumu," atzīst Salmiņš. 

Viņš skaidro, ka, nesaredzot potenciālo lietotāju interesi, privātie investori nav gatavi ieguldīt līdzekļus projekta pamatkapitālā un pieņemt gala investīciju lēmumu.

"Kā risinājumu redzam saistošas vienošanās (priekšlīguma) noslēgšanu ar "Latvenergo" par jaudas rezervācijas līguma noslēgšanu pēc tam, kad regulators būs apstiprinājis tarifu (vai ļāvis noteikt tarifu patstāvīgi), ar nosacījumu, ka tarifs un gāzes piegāde uz Inčukalnu būs izdevīgāks par Klaipēdas un Inko termināļu regazifikācijas tarifiem," pauž uzņēmuma valdes loceklis.

Noslēgumā projekta attīstītāji aicina Ekonomikas ministriju un "Latvenergo" kopīgi strādāt pie valdības lēmumu par energoneatkarības izveidošanu dabasgāzes apgādē izpildes un apliecinām pilnīgu gatavību, t.sk. kapitāla, cilvēkresursu un tehnoloģiju pieejamību nekavējoši īstenot šo projektu.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.