Irānas kodolvienošanās radījusi cerības par lielu naftas cenu kritumu tuvākā gada laikā (12)

Irānas nafta ir viens no atslēgas punktiem, kas ļautu samazināt naftas cenas visā pasaulē, taču sankciju dēļ šī nafta nevar nonākt starptautiskajā tirgū.

Šonedēļ gan “Brent” markas jēlnaftas cena nokritās par 1,5%, sasniedzot 94 eiro par barelu. Tik zems cenas līmenis bija februārī, īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Drīz pēc kara sākuma “Brent” jēlnaftas cena “uzlēca” līdz gandrīz 140 eiro par barelu. Jaunās cerības ir saistāmas ar to, ka Irānai tiks atceltas sankcijas, kas pašlaik neļauj valstij piedāvāt starptautiskajā tirgū savus naftas krājumus. Viss ir atkarīgs no tā, vai tiks noslēgta Kopīgais visaptverošais rīcības plāns jeb īsāk – Irānas kodolvienošanās starp Irānu un Rietumvalstīm.

Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ pauda cerības, ka Irānas kodolvienošanās tiks atdzīvināta jau tuvākajā laikā.

To, ka vienošanos ir iespējams panākt, apstiprināja arī Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amirabdolahjans. Viņš gan pieprasīja, ka Irānai ir nepieciešamas spēcīgākas drošības garantijas, it īpaši gadījumā, ja nākotnē ASV prezidenta administrācija nolemj izstāties no kodolvienošanās (kā tas jau bija Donalda Trampa administrācijas gadījumā).

“Irānas kodolvienošanās atjaunošana ļauj Irānai pārdot savu naftu, tas nozīmē – tirgū būs ievērojami plašāks naftas piedāvājums un attiecīgi – zemākas cenas,” sacīja Džordža Meisona universitātes profesors Marks Kacs.

2018. gadā bijušais ASV prezidents Tramps paziņoja par izstāšanos no kodolvienošanās. Pirms sankciju atjaunošanas 2018. gadā Irāna bija trešā lielākā naftas ražotāja OPEC valstu vidū, atpaliekot vien no Saūda Arābijas un Irākas. 2017. gadā Irāna bija ceturtā lielākā naftas ražotāja pasaulē, atpaliekot no ASV, Saūda Arābijas un Krievijas. Kodolvienošanās atjaunošana paredz, ka sankcijas tiks atceltas pret 17 Irānas bankām un 150 ekonomiskajām institūcijām.

Īstermiņa ieguvumi

Vienošanās paredz, ka tirgū atgriežas 1,3 miljoni barelu naftas dienā, liecina “Financial Times” aprēķini. Teherānai būtu arī ļauts eksportēt 50 miljonus barelu naftas pirmajos četros mēnešos pēc vienošanās noslēgšanas.

Kopumā Irānai, pēc analītikas uzņēmuma “Kpler” datiem, ir 93 miljoni barelu, kas tiek uzglabāti uz kuģiem Persijas līcī, netālu no Singapūras un Ķīnas.

“Irānai ir ievērojama kravas kuģu flote, kas var jau ļoti drīz papildināt tirgu. Kopumā tirgū var nonākt papildus no viena līdz diviem miljoniem barelu naftas dienā,” norāda “JTD Energy Services” pārstāvis Džons Driskols.

“OPEC valstis varētu ļoti viegli ražot 30,5 barelu naftas dienā, ja Irāna atgriežas tirgū. Šajā scenārijā “Brent” naftas cena pēc gada var nokristies līdz 65 dolāriem par barelu,” norādījis “PVM Oil Associates” analītiķis Tamass Varga.

Iespējama aizkavēšanās

Skaidrs, ka, pat ja arī tuvākajā laikā izdodas panākt vienošanos, Irānas nafta tirgū nenonāks tūlīt. Vispirms ir nepieciešams arī panākt vienošanos par apdrošināšanas un loģistikas jautājumiem. ASV investīciju kompānija “Goldman Sachs” ir skeptiska par pārmaiņām tuvākajā laikā. Pat ja vienošanos izdosies panākt, tā reāli stāsies spēkā vien nākamā gada sākumā.

Arī citi eksperti norāda, ka būs nepieciešams nedaudz laika, lai Irāna varētu atjaunot naftas pārdošanu pēc sankciju atcelšanas. Pieredze jau ir – 2015. gadā panāktā pirmā Irānas kodolvienošanās realitātē stājās spēkā nepilnu gadu vēlāk. Attiecībā uz naftas eksportu – Irānai bija vajadzīgi trīs mēneši, lai spētu pilnvērtīgi piegādāt naftu.

Neviennozīmīga situācija

Tirgotāji cenšas saprast, kā cenas ietekmēs divi faktori – Krievijas naftas importa aizliegums Eiropas Savienībā, kas stāsies spēkā decembrī, kā arī oktobrī beigsies Vašingtonas noteiktais sešu mēnešu periods, kurā tirgū tika palaisti aptuveni 180 miljoni barelu naftas no stratēģiskajām rezervēm.

“Tirgotāji nelabprāt izskata variantus, kas nav tik pozitīvi. Pastāv iespēja, ka Saūda Arābija varētu samazināt naftas ieguves apjomus, ja tirgū atgriežas Irāna. Nav zināms, kā tas ietekmēs cenas,” sacīja “Energy Futures” direktors Roberts Jogers.

Ja tirgū nonākt nafta no Irānas, tas var likt OPEC valstīm samazināt naftas ieguves apjomus. Saūda Arābijas naftas ministrs Abdulazizs bin Salmans Al Saūds sacīja, ka tādā gadījumā Saūda Arābija noteikti samazinās savu īstenoto naftas ieguvi proporcionāli tam, cik lielu daudzumu naftas tirgū nogādās Irāna. Viņš norādīja, ka “reālais un papīra tirgus ir ļoti atšķirīgi, tāpat tirgū valda milzīgi ievainojamības riski”.

Eksperti norāda, ka Saūda Arābija šādi var zaudēt savu tirgus daļu Irānai, un ļoti ticams, ka Saūda Arābija nevēlēsies šādi rīkoties, jo “tādējādi Irāna Rietumu acīs varētu izskatīties kā sava veida glābšanas salmiņš, cenšoties aizstāt naftas piegādes no Krievijas”.

OPEC un tās sabiedrotās valstis tiksies jau pirmdien. Šajā sanāksmē kļūs skaidrs, kāda dinamika būs naftas cenām, jo Saūda Arābija, visticamāk, paziņos savu lēmumu – turpināt naftas ieguvi pašreizējā apjomā, vai arī to samazināt.

Pieprasījums pēc naftas

Koronavīrusa pandēmijas laikā pieprasījums pēc fosilajiem kurināmajiem mazinājās, jo saruka ekonomiskā aktivitāte. Tomēr tagad pieprasījums ir atgriezies iepriekšējā līmenī, uzstādot augstas cenas gan pēc naftas, gan pēc gāzes, ņemot vērā ierobežoto piegādes kapacitāti.

Pieaugošās enerģijas cenas ir izraisījušas lielu inflāciju gan Eiropā, gan ASV, kas licis ievērojami celt procentu likmes. Procentu likmju celšana savukārt var palēnināt ekonomisko izaugsmi un ierobežot naftas produktu patēriņu.

Tiek norādīts, ka brīdī, kad naftas cenas bija 100 dolāri par barelu, Irānas kodolvienošanās atjaunošana likās kā potenciāli labs vidēja termiņa risinājums. Tomēr pašreizējā situācijā kodolvienošanās atjaunošana varētu neko daudz arī nemainīt.

Atkarībā no tā, vai novembrī nafta būs lētāka vai dārgāka par 100 dolāriem, būs redzamāks, vai sankcijām pret Krieviju ir bijušas kādas sekas. Fakts ir tāds, ka augstās naftas un gāzes cenas Krievijai faktiski ļauj izvairīties no sankciju ekonomiskās ietekmes. Vismaz daļēji.

Vai naftas embargo ietekmē?

Tiek pieļauts, ka kodolvienošanos varētu nepanākt, ja būs kāda opozīcija, piemēram, no Irānas prezidenta Ebrahima Raisi.

Īstermiņā Irāna būtu gatava ziedot zināmas iespējas bagātināt urānu, taču ambīcijas nekur nav pazudušas, un Irāna vēlēsies turpināt savu kodolprogrammu, ar potenciālu iespēju izstrādāt arī savus kodolieročus.

Arī Irānas ietekmīgais Islāma Revolucionāru sardzes grupējums (IRGC) ir pret kodolvienošanos, jo tas mazinātu Irānas iespējas kodoljomā. Vēl jo vairāk - liela daļa IRGC biedru gūst labumu no sankcijām, ņemot vērā viņu lomu dažādos apšaubāmos tīklos, kas ļauj apiet sankcijas.