Par spiegiem, slepkavībām un mīlestību 1939. gadā. Kā tapa vērienīgais Baltijas kino kopražojums "Suflieris"? (1)

Šoruden latviešu skatītājs tiek sevišķi lutināts – jau no paša septembra sākuma Latvijas kinoteātri piedzīvos bagātīgu pašmāju kinofilmu birumu, kas tapušas ap pandēmijas laiku un dažādu iemeslu dēļ nav tikušas izrādītas ātrāk.

Izņēmums nav arī vēsturiskais spiegu trilleris “Suflieris”, kur galveno lomu atveidotāju rindās ir gan Kaspars Znotiņš, gan Agnese Budovska (iepriekš ­ Cīrule) un Gatis Gāga.

Filma ir tapusi kā vērienīgs kopražojums starp Baltijas valstīm un Somiju, kur Latvijas pārziņā bijis tieši aktieru darbs un filmas mūzikas ieskaņošana.

“Suflieris” skatītājam piedāvās ienirt 1939. gada augusta sarežģītajā, pretrunu plosītajā pasaulē. Padomju Savienība un Vācija paraksta Molotova-Ribentropa paktu, kara priekšnojautas samilzt arvien biezākas, un tieši tajā brīdī tiek nogalināts Igaunijas militārā izlūkdienesta aģents, kurš vadījis pretpadomju spiegošanas departamentu. Iespējams, ka slepkava bijis kāds dubultaģents no Maskavas, un slepkavības "mežģīnes" risināt norīkots Fēlikss Kangars.

Filmas centrā vēsturisko notikumu fonā ir mīlestība un cilvēciskās kaislības. Filmas producents no Latvijas, pieredzes bagātais kino profesionālis, Jānis Kalējs šo filmu salīdzina ar leģendāro “Kasablanku”, iezīmējot laikmeta griežu ietekmi uz konkrētu cilvēku likteņiem un, protams, Otrā pasaules kara fonu. Iepriekš viņa pārstāvētā producentu studija “Film Angels Productions” strādāja pie Latvijas simtgades mākslas filmas “Homo Novus” (2018), bet kino industrijā viņi darbojas jau gandrīz 20 gadu.

Sarunā ar tiešsaistes žurnālu KLIK Jānis Kalējs pastāstīja par to, kā top šādi Baltijas valstu kopražojumi un kā ar ne tik lielu budžetu radīt precīzu vēsturisku filmu, kas ir kvalitatīvi izstrādāta līdz pēdējam milimetram.