Strūbergs: Ja nāktos uz pleciem nest manu smagumu, viņi jau sen būtu nolēkuši no Vanšu tilta (5)

Publiskojam fragmentu no sarunas.

Lai gan Kristaps šajā dzīves posmā ir saņēmis arī linča tiesu no sabiedrības, viņš intervijā saka, ka ir arī "citi cilvēki, kuri ir laika pārbaudīti un neuzgrieza man muguru tad, kad man dzīvē bija tumšāks periods".

"Ir ļoti viegli teikt, ka tu esi kāda draugs, tad, kad visi viņu mīl, viņam ir nauda vai citas privilēģijas. Tad, kad tevi katra trešā mājsaimniece jau ir norakstījusi un pajoliņu kolektīvi dara visu, lai tu neeksistētu, tad cilvēkiem ir ērtāk, lai tu turies pa gabalu no viņiem. Ir pat tādi, kuri noveļ savas neveiksmes uz citiem un aizbildinās ar depresiju.

Ja viņiem nāktos uz saviem pleciem nest manu smagumu, tad viņi jau sen būtu nolēkuši no Vanšu tilta ar pie kājām ķieģeļiem piesietiem.

Tas ir vājprāts, cik cilvēki mēdz būt vāji. Vāji, gļēvi un nodevīgi. Mana pasaule nevis bruka, bet jau bija sabrukusi. Es saņēmos, ievilku elpu, pasūtīju visu lieko d*rst un maucu tālāk. Manas skumjas, apātija, nožēlas un bakstīšanās pa pagātni nenovedīs līdz jēgpilnai dzīvei.

Es spļāvis esmu uz skumjām un nekad neskatos atpakaļ.

Tieku galā ar juridiskajām jautājumiem, strādāju pie jauniem projektiem, detalizēti plānoju savu nākotni, rakstu mūziku un tekstus, zīmēju kopā ar Laimu, eju uz sporta zāli, spēlēju basketbolu, apgūstu jaunas zināšanas, lasu grāmatas, pateicos Dievam un lūdzu to."

Kristaps atklāj, ka viņa apkārtējā vide ir mainījusies. "Man apkārt ir īsti vīrieši, kuri zina, ko grib no savas dzīves. Zina, ko nozīmē upurēties, zaudēt, atgūties un uzvarēt. [..]

Lielā mērā cilvēkiem ir nospļauties par tevi. Tie atnāk patērēt tavu dvēseli un tad mauc tālāk. Tāpēc tagad es ņemu vērā savu viedokli un to cilvēku viedokli, kurus es mīlu. Kuri mīl mani. Man dienas beigās jāpaliek ar viņiem.

Pilnu interviju ar Kristapu Strūbergu lasi šeit!