:format(webp)/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
"Venēcijā ir paraža... Proti, ka kurtizānei ir seši vai septiņi mīļākie un katram no tiem atvēlēta sava nedēļas diena, kad viņa ar to vakariņo un guļ. Dienas laikā tai ir brīvība izklaidēt ikvienu, ko vien tā vēlas, lai viņas dzirnas nekad nestāvētu dīkā un neierūsētu, palikušas bez ikdienas maluma," tā kurtizāņu ikdienu savos stāstos ir aprakstījis renesanses laika populārais itāļu rakstnieks, starp citu - arī mūks un vēlāk bīskaps Mateo Bandello.
Venēcija 16. gadsimtā bija tirdzniecības un tūrisma meka. Cilvēki no visām pasaules malām ieradās pilsētā, lai tirgotos ar garšvielām, zīdu vai sāli. Daudzi cilvēki ieradās apskatīt reliģiskās relikvijas. Bet svētceļnieki un tirgotāji neieradās Venēcijā tikai tāpēc, lai glābtu savas dvēseles vai veiktu uzņēmējdarbību. Viņi ieradās izklaidēties. Jo tad te plauka prostitūcija un bordeļi!