"airBaltic" biznesa plāns paredz iznomāt trešo daļu ar valsts atbalstu pirkto lidmašīnu (17)

Nonākot pandēmijā, "airBaltic" atlaida 40% darbinieku, taču neatteicās no jaunu "Airbus" lidmašīnu iegādāšanās. Tās bija biznesa plāna galvenā atslēga, lai vērtu vaļā jaunus maršrutus un tiktu pie peļņas. Saskaņā ar "airBaltic" un Satiksmes ministrijas pirms diviem gadiem stāstīto, jaunās lidmašīnas bija tik izdevīgas, ka 12 vecos, Bertolta Flika laikā pirktos "Bombardier" lidaparātus pārstāja izmantot, lai gan joprojām par tām turpina maksāt līzingu.

"airBaltic" pasūtīja 50 "Airbus A220" lidmašīnas, 36 jau ir uzņēmuma rīcībā. Visā pasaulē lido tikai ap 210 tādiem gaisa kuģiem.

Lidojumu dati rāda, ka solīto jauno maršrutu vietā pagājušajā rudenī un ziemā lidmašīnas stāvēja neizmantotas. Daždien uz skrejceļa palika pat 12, tā bija vairāk nekā trešdaļa tobrīd "airBaltic" flotē esošo "Airbusu".

Novembrī aviokompānija atrada veidu, kā jaunās un spožās lidmašīnas tomēr izmantot peļņai. Divas no tām sāka lidot skandināvu aviolīniju reisos, Ziemassvētku brīvdienās, vēl divas devās "Lufthansas" grupas uzņēmuma "Eurowings" maršrutos.

Šādu biznesa modeli aviācijā sauc par "wet lease". Lidsabiedrības viena otrai regulāro pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai iznomā savas lidmašīnas ar visu apkalpi. "AirBaltic" savulaik ar vecajām lidmašīnām šādi strādājis Vjetnamā un Beirūtā, tagad atklāj uzņēmums.

Pavasarī Eiropa atsāka ceļošanu, bet lidsabiedrības tik ātri nevarēja atrast darbiniekus pandēmijas laikā atlaisto vietā un arī lidmašīnu trūka. Pieprasījums pēc "airBaltic" neizmantotajiem "airbusiem" un apkalpes pieauga.

Cik lido un cik iznomāts?

Oficiāli "airBaltic" ziņo, ka iznomājis 11 gaisa kuģus ar apkalpi. Tomēr "Fligthradar24" datu bāze rāda citu ainu. Atsevišķās dienās svešos maršrutos bijušas noslogotas 13 lidmašīnas. Tā ir puse no tobrīd visiem gaisā esošajām "airBaltic" lidaparātiem. Ieskaitot tos gadījumus, kur viena un tā pati lidmašīna dienā apkalpo gan "airBaltic", gan citus reisus, skaitlis ir vēl lielāks.

Sākumā lidmašīnu iznomāšanu lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss pamatoja ar Krievijas un Ukrainas tirgus zaudēšanu. "AirBaltic" līdz karam bija regulāri lidojumi uz Maskavu un Sanktpēterburgu Krievijā, kā arī Kijevu, Ļvovu, Odesu Ukrainā. Papildus tam lidsabiedrība regulāri nodrošināja čarterreisus Krievijas teritorijā. Zināms, ka šo pakalpojumu izmantoja Kontinentālās hokeja līgas komanda "Dinamo Rīga". Kas lidoja, piemēram, šajā pagājušā gada novembra maršrutā Soči - Kazaņa - Tatarstāna, "airBaltic" neatklāj. Bet, pat ieskaitot čarterlidojumus, Krievijas un Ukrainas reisi neatbilst 11 gaisa kuģu noslodzei.

Tagad Satiksmes ministrija un "airBaltic" spiesti atklāt, ka plāns iznomāt lidmašīnas ir iestrādāts uzņēmuma stratēģijā, ko pandēmijas laikā apstiprinājusi gan ministrija, gan Eiropas Komisija.

Stratēģijā ierakstīts, ka “airBaltic” drīkstēs iznomāt līdz pat 15 lidmašīnām. Pirms diviem gadiem zīmētais scenārijs par 50 un pat 80 lidmašīnu nodrošinātiem reisiem ar Baltiju centrā izrādījies neizpildāms.

Maijā izrādījās, ka pēc lidaparātu nodošanas "Lufthansa" un Skandināvijas aviolīnijām "airBaltic" nepietiek lidmašīnu savu maršrutu apkalpošanai. Tā nomāja Ukrainas, Maltas, Kipras un Rumānijas uzņēmumu lidmašīnas "airBaltic" pasažieru pārvadāšanai. No tām vecākajam lidaparātam ir 29 gadi.

"airBaltic" apgalvo, ka svešu lidaparātu noma nebija plānota. Tā rīkoties piespiedusi aizkavēšanās rezerves daļu piegādēs. Lidojumu dati rāda, ka astoņi no Latvijas aviokompānijas "airbusiem" pašlaik nelido. Pēdējā gada lidojumu dati rāda, ka šī nav lielākais "noparkoto" lidmašīnu skaits, kāds lidsabiedrībai bijis, bet pirms gada pats Gauss "Nekā personīga" stāstīja, ka tieši astoņām lidmašīnām ir plānota apkope.

Šveices lidsabiedrība "Swiss", tāpat kā "airBaltic", bija starp pirmajiem "Airbus A220" pircējiem, tādēļ tās flotei ir arī līdzīgs vecums. "Swiss" ir 30 šī modeļa lidmašīnas, no tām tikai viena pašlaik nav gaisā. Arī citi "Airbus" izmantotāji nav publiski sūdzējušies par rezerves daļu trūkumu. "AirBaltic" informē, ka septiņas aviokompānijas lidmašīnas pašlaik Rīgas lidostā stāv bez dzinējiem, dažas no tām jau mēnešiem ilgi.

"Nekā personīga" sazinājās ar "Airbus", kur mums apstiprināja, ka problēmas izejvielu loģistikas ķēdē tiešām pastāv. Dzinēju ražotājs "Pratt & Whitney" skaidro, ka aizkavēšanos galvenokārt izraisa kvalificētu darbinieku trūkums metāla lējumu nozarē. Uzņēmums prognozē situācijas uzlabošanos gada otrajā pusē. Ne "Airbus", ne dzinēju ražotājs nekomentē ne Gausa izteikumus, ka problēmas saistītas ar rezerves daļu piegādēm no Krievijas, ne to, kādēļ tās neskar nevienu citu aviokompāniju.

Gauss: netiek nodedzināta valsts nauda

"airBaltic" vadītājs Martins Gauss apgalvo, ka šogad lidsabiedrības ieņēmumi sasniegs 90% no 2019. gada rādītāja. Lielā mērā par to būs jāsaka paldies tieši lidmašīnu nomas biznesam. Arī ziemā "airBaltic" apkalpos citu aviokompāniju maršrutus, bet ne tik daudz, lai lidmašīnu nepietiktu pašu reisiem, viņš sola.

Jau kopš ziemas “airBaltic” iznomā lidmašīnas un apkalpi, taču to, ka kardināli mainīta uzņēmuma biznesa stratēģija, satiksmes ministrs atzīst tikai tagad. Plāns iznomāt trešdaļu ar valsts atbalstu pirkto lidmašīnu ir būtiska atšķirība no vīzijas par nacionālo aviosabiedrību, kas savieno Baltiju ar Eiropu. Milzu valsts ieguldījumi, uzņēmuma nozīme ekonomikā un fakts, ka “airBaltic” gandrīz pilnībā pieder valstij, nozīmē, ka sabiedrībai ir tiesības uzdot jautājumus, kā strādā šis uzņēmums, un arī saņemt uz tiem atbildes.