Čīlē svētdien notikušajā referendumā 62% dalībnieku balsojuši pret jauno konstitūciju, bet tikai 38% atbalstījuši konstitūciju, kas būtu būtiski izmainījusi Dienvidamerikas valsti, liecina provizoriskie dati.
Čīlē referendumā noraidīta jaunā konstitūcija (1)
Pēdējās aptaujas pirms referenduma liecināja, ka konstitūcijas projekts tiks noraidīts, tomēr projekta pretinieku lielais skaits ir pārsteigums.
Čīles prezidents Gabriels Boričs gatavojās sakāves iespējai.
Viņš uzaicinājis visas politiskās partijas pirmdien uz prezidenta pili, lai izvērtētu to, kā virzīties uz priekšu konstitucionālā procesa ceļā, vēsta laikraksts "La Tercera".
Konstitucionālā komiteja pie valsts jaunā pamatlikuma strādāja gadu.
Kad Čīli 2019.gadā pārņēma plaši protesti pret valdību, viena no protestētāju galvenajām prasībām bija jauna konstitūcija, kas aizstātu Augusto Pinočeta diktatūras laikā pieņemto pamatlikumu. Protestētāji arī pieprasīja uzlabot izglītības iespējas, paaugstināt pensijas un izbeigt neoliberālo ekonomisko politiku.
Konstitūcijas projektā bija iekļautas Čīles feministu kustības prasības, piemēram, tiesības uz abortu un prasība sievietēm ieņemt vismaz 50% amatu valsts iestādēs.
Jaunais pamatlikums arī paredzēja izveidot valsts kontrolētu sociālā nodrošinājuma sistēmu un pasludinātu piekļuvi dažiem resursiem, piemēram, ūdenim, par pilsoņu pamattiesībām.
Konstitūcijas projekta mērķis bija arī stiprināt Čīles pamatiedzīvotāju tiesības.
Savukārt jaunās konstitūcijas pretinieki apgalvoja, ka tas ir "bezatbildīgs" dokuments, kas uzbrūk liberālajam, brīvā tirgus politiskajam un ekonomiskajam modelim, kas, viņuprāt, Čīli padarījis par vienu no turīgākajām valstīm reģionā.
Kritiķi arī norādīja, ka projektā paredzēts piešķirs valstij lielāku lomu ekonomikā, un brīdināja, ka ierosinātās izmaiņas politiskajā sistēmā var vājināt Čīles demokrātiju un institūcijas.